(14. turpinājums)
Rūpniecības iela atrodas Briežkalna malā, un senāk te gāja ceļš no Ērgļiem uz Rīgu.
Netālu no krustojuma, kur sazarojās ceļi Ērgļi-Rīga un Ērgļi-Cēsis, ir atradies tirgus un tirdzniecības vietas. Padomju gados Rūpniecības ielā iekārtoja labības glabātuvi un laboratoriju, Ērgļu patērētāju biedrības noliktavu. Mūsdienās šajā ielā nozīmīgākais ir veikals „Būvnieks".
„Briežkalns"
Vēsturiski jēdziens „Briežkalns" ir piedēvēts diezgan plašai Ērgļu teritorijai. Vietā, kur tagad kalns tiek izmantots sportiskām aktivitātēm, agrāk auga meži. Par „Briežkalnu" dēvēja laukumu, kur mūsdienās krustojas Rīgas, Priežu un Rūpniecības iela. Senais tirgus laukums atradās Briežkalna nogāzē. Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves laikā – ap 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu – te notika tirgošanās četras vai piecas reizes gadā. Ļaudis nāca pirkt un pārdot, veda pārdošanai arī lopus. Ar sīkām precēm tirgojās tā saucamajās tirgus būdās. Tirgū varēja iegādāties arī grāmatas. Bija nopērkamas desas, brūnas un smaržīgas, kā arī alus. Dzejolī „Tirgs" (1903) R. Blaumanis raksta: „Te desinieks un resnā bulku bāba / Ar riekšavām sev naudu kulēs grāba, / Te taukie kupči vilka labu lomu / Un tukšodami pildīja sev somu. / Te čigāns, troksni celdams, zirgiem mija, / Te arī žīds ar „pirktām drēbēm" bija, / Te tirgojās – un likās esam lieks – / Ar gara mantām muļķa grāmatnieks."
Latvijas brīvvalsts laikā „Briežkalnā" bija desu un gaļas tirgotava, kā arī vīnu tirgotava. 1930. gados desu meistars esot bijis Antons Jurjāns, kurš 1934. gadā nomira. Par tirgotavas īpašniekiem kļuva Berta un Voldemārs Liepiņi. Veikala nosaukums bija „Skārnis", un te strādāja gan Liepiņi, gan Arvīds Arājs. 1930. gados „Briežkalnā" atradās otrs veikals, kurā tirgoja dažādas preces. Īpašnieks bija Pēteris Meklers, kurš tirgotavu iekārtoja savā mājā. Tā kā mītne bija paliela, tad tajā dzīvoja arī Liepiņu ģimene. 1939. gadā Berta un Voldemārs savu tirgotavu pārdeva un iegādājās īpašumu Liepkalnes pusē. Laika gaitā „Briežkalna" ēkas nolietojās vai arī kara laikā tika izpostītas.
Rūpniecības iela 11
Ēka uzcelta 1960./1970. gados kā Ērgļu patērētāju biedrības sagādes punkts. Tā kā blakus atradās vilciena sliedes, tad preces bija ērti piegādājamas. Vienā ēkas pusē bija noliktava, kurā glabāja un cilvēkiem izsniedza dažādas lielākas saimniecības preces, piemēram, mēbeles, elektropreces, celtniecības piederumus, velosipēdus, motociklus utt. Otrā ēkas galā no iedzīvotājiem iepirka dažādas otrreizējai pārstrādei nepieciešamas lietas: metāllūžņus, lietotas drēbes, pat kaulus. Rudenī iegādājās daudz tonnu kartupeļu, kurus ar vilciena vagoniem tālāk nogādāja uz Krieviju.
1990. gados ēku privatizēja. 2007. gadā te sāka darboties SIA „Eden Interior" – mēbeļu ražotne, interjera mēbeļu ražošana. Uzņēmumā izgatavoja nestandarta, klasiskas, modernas, ekskluzīvas mēbeles, durvis un citus galdniecības izstrādājumus no cēlkoksnes un dažādiem plātņu materiāliem pēc individuāla pasūtījuma privātmājām, apartamentiem, restorāniem, bāriem, viesnīcām, ofisiem. 2014. gadā mēbeļu ražotne beidza pastāvēt. Šobrīd ēka pamazām atdzimst, tiek labiekārtota, sakopta apkārtne, lai nākotnē ierīkotu amatniecības darbnīcu.
Rūpniecības iela 13
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā te atradās grāmatizdevēja Kārļa Priedīša mājas „Priedītes". Kārlis Priedītis bija pirmās grāmatnīcas īpašnieks Ērgļos. Otrā pasaules kara laikā mājas tika nopostītas. 1950. gados šajā vietā uzcēla lielu ēku – labības glabātuvi, kuru sauca arī par sabērtuvi. Lai graudus būtu vieglāk transportēt, līdzās atradās vilciena sliedes, kas bija uzstādītas saistībā ar kokzāģētavu.
1960. gados te bija Madonas rajona labības produktu kombināta Ērgļu palīgpunkts. Darbs bija sezonāls. Rudens periodā no apkārtējiem kolhoziem un saimniecībām ar mašīnām veda graudus, kurus pārbaudīja graudu laboratorijā, tad tos nogādāja labības glabātuvē. Tālāk graudus ar speciālu tehniku sabēra vilcienu vagonos un veda projām. Pavasaros ar vagoniem piegādāja sēklu – kukurūzas, saulespuķu, zirņu u. c. 1980. gados uzņēmumu pārdēvēja par Madonas rajona kombinētās lopbarības Ērgļu noliktavu, kas 1980. gadu beigās darbu pārtrauca. Kādu laiku te nekas nenotika.
Ap 1990. gadiem ēku un zemi privatizēja. 2007. gadā iekārtoja būvmateriālu un celtniecības materiālu veikalu „Būvnieks" (SIA „HAMERWERK", no 2019. gada – SIA „HWM").
Rūpniecības iela 15
Ēka celta 1960. gados kā Madonas rajona labības kombināta Ērgļu palīgpunkta laboratorija, kurā pārbaudīja graudu mitrumu, cietes daudzumu. Līdzās darba kabinetiem bija arī dzīvokļi. Pēc palīgpunkta slēgšanas 1980. gadu beigās – dzīvojamā māja. Kādu laiku (1950. gadu sākumā) ceļa otrā pusē (virzienā uz Blaumaņa kapiem) atradās vienkāršs koka kiosks, kurā tirgoja alu, alkoholu, cigaretes. Cilvēki to bija iesaukuši par „Jautro odu". Kiosks pastāvēja dažus gadus, jo ērglēnieši bija neapmierināti, ka, ejot uz Blaumaņa kapiem, jāsastopas ar iereibušiem cilvēkiem, tāpēc šo tirgotavu slēdza.
29.04.2025.