Šī gada lauksaimnieku pasākumā “Jaunais veiksmīgais” Rolanda Baltā ZS “Briežkalni” bija viena no tām astoņām Madonas novada saimniecībām, kas tika nominētas, izceļot jaunu saimnieku izvēli palikt strādāt laukos, kā arī novērtējot ieguldīto darbu.
Ošupes pagasta ZS ‘'Briežkalni" lauku darbi šopavasar uzsākti 14. aprīlī. Ja nepatraucēs lietus, pirmie tiks iesēti pākšaugi.
ZS "Briežkalni" īpašnieks Rolands Baltais saimniecisko darbību uzsāka 2018. gadā. Ošupes pagasta "Briežkalnos" sāka saimniekot no 30 ha, tagad apstrādā jau 196 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
– Savulaik vēlējos kļūt par tālbraucēju, nokārtoju pat nepieciešamās kategorijas autovadītāja tiesības. Viss ir, lai varētu braukt tālākos ceļos, tomēr sapratu, ka zeme, zemes darbi, lauksaimniecība ir tuvāka, līdz ar to palieku un saimniekoju ZS "Briežkalni". Darbus savā saimniecībā palīdzēja uzsākt tēvs Zigurds Baltais, kas aizdeva graudus, lai apsētu zemi, varēju izmantot tēva tehniku. Arī visus praktisko zināšanu pamatus lauku saimniekošanā man ielika tēvs, jo tēva saimniecībā strādāju daudzus gadus, arī iesāku interesēties par tehniku, vēl būdams bērns. Atceros, kā ar brāli prasījāmies līdzi kombainā. Taču uzsāku saimniekot, neko daudz nezinot. Lai varētu īstenot projektus, iegūt ES fondu atbalstu, tagad prasa vairāk zināšanu, lauksaimnieka 1. līmeņa zināšanas, un visu laiku ir jāmācās. Lauksaimnieka izglītību apstiprinošu dokumentu ieguvu pēc obligātajām mācībstundām LLKC Ozolniekos. Pēc tam iegādājos savu traktoru, sējmašīnu. Sagādāju lauku miglotāju, rugaines kultivatoru, atbalstu sniedza saņemtais ES fonda atbalsts apstiprinātajam "Lauku saimniecību modernizācijas" projektam. Ir jāatrod arī motivācija darbam laukos, un tā vairojas, ja izdodas izaudzēt ražu, ja ir labvēlīgi laikapstākļi, ja laba graudu iepirkuma cena, – pastāsta Rolands Baltais.
Rolands novērtē, ka stingrs plecs un atbalsts ir ģimene, vecāki. Kopā ar sievu Indiru audzina trīs bērnus – meitas Samantu, Amandu, dēlu Reini. Lauku darbos neaizvietojams palīgs ir arī Jānis Krēsliņš.
Uz vaicājumu par to, ko saimniecībā audzē, viņš iepazīstina: – Zemē sējam kviešus, miežus, auzas, zirņus, pupas. Pamatkultūras tomēr ir ziemas kvieši un zirņi. Saimniecība sadarbojas ar LPKS "Barkavas arodi", kur realizē ražu.
Ziemas kvieši aizņem 95 ha, zirņi tiks audzēti 50 ha. Ziemas kvieši šopavasar ir pārziemojuši labi. Pagājušajā gadā audzēju ‘Creator', bet tas pavasarī izsala. Ziemcietīgākas šķirnes ir ‘Skagen', ‘Brigens', ‘Emil', ‘Edvīns', bet tas ir atkarīgs no reģioniem, kur šīs šķirnes tiek sētas. Pārziemošanu ietekmē daudzi apstākļi. Sēklu sagatavojam paši, vienīgi tika nopirktas auzas. Labi, ka ir atstāta zirņu sēkla, jo tos šopavasar nekur nevar nopirkt.
Rolands Baltais pozitīvi novērtē darbošanos LLKC integrētās augkopības interešu grupā: – Tas ir ļoti noderīgi, jo zemnieks brauc pie zemnieka uz lauku, kopā ar agronomu novērtē lauka stāvokli, atklāj kļūdas, kādas ir pamanāmas. Manuprāt, lielākā pievienotā vērtība ir tā, ka zemnieki dalās viens ar otru savā pieredzē.
2022. gada rudenī ZS "Briežkalni" tika uzsākts demonstrējums "Dažādu starpkultūru maisījumu audzēšana, ietekme uz augsnes auglību un pēckultūras dažādos Latvijas reģionos. Izmēģinājums norisināsies līdz šī gada septembrim. Pagājušajā gadā viņa saimniecībā "Briežkalni" LLKC sadarbībā ar Zemnieku saeimu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti rīkoja lauka semināru "Dažādu starpkultūru maisījumu salīdzinājums". Izmēģinājuma laukā divus gadus pēc kārtas tika iesēta vasaras kviešu šķirne ‘KVS Akvilon', bet pēc to novākšanas izveidoti izmēģinājuma lauciņi ar starpkultūras augu maisījumu ar un bez tauriņziežiem. Demonstrējumā paredzēts izmantot bezaršanas tehnoloģiju.
Jautājot par lielākajiem izaicinājumiem lauksaimniecībā, Rolands Baltais dalās savās domās: – Mūsu reģionā patlaban tās ir zosis, kas posta sējumus. Strādājam vēlāk tādēļ, lai meža zosis visu iesēto neapēstu. Zosu ir simtiem; šķiet, ka ar katru gadu paliek vairāk, un tās mielojas ar mūsu sējumiem. Katru rītu dodos iztrenkāt zosis. Taču arī sausums lauksaimniecībai un graudkopībai ir liels izaicinājums. 2023. un 2024. gads bija ļoti sausi – nokrišņu bija maz, viss kalta ārā, un tu vari dot augam jebko, kas ir vajadzīgs, bet bez ūdens tas neuzņems neko. Ar humoru sacīju zemniekiem, ka vai nu Degumniekos jāuzceļ baznīca vai jāaizber Lubāna ezers, kas atgrūž lietu, kad to vajag, vai, kad nevajag nokrišņus, tos pievelk.
22.04.2025.