Laikā, kad visapkārt valda steiga un aizņemtība, veicot ikvienu darbu, vēlamies, lai rezultāts tiktu sasniegts ātrāk, lai jāiegulda pēc iespējas mazāk darba. Tas ir būtiski, darot arī dažādus dārza darbus.
Kā izveidot dārzu, kas prasa minimālu kopšanu, kas ir meža dārzs un kāpēc tas aug 10 reizes ātrāk, kā pašam izveidot mikrobioloģisko mēslojumu, varēja uzzināt dārznieka, skolotāja un ainavu dizainera Kaspara Parfenoviča vadītajā lekcijā Ļaudonā.
Kaspars dalījās ne tikai savās zināšanās, bet arī pieredzē, kas gadu gaitā ir izveidojusies ļoti bagātīga. Aizvadītā gada maijā Ļaudonas pagastā savā īpašumā Kaspars īstenoja vērienīgu projektu un iestādīja meža dārzu pēc Miyawaki metodes.
Lekcijas apmeklētāji guva vērtīgas zināšanas un padomus, kā saimniekot, lai dārzs kalpotu saimniekam.
– Manuprāt, katram cilvēkam ir tieksme, iekšēja vilkme uz pilnību. Tulkojot no latīņu valodas, paradīze ir Ēdenes dārzs. Ir iespējams dārzā darīt maz, lai būtu skaisti un būtu arī raža, – uzskata Kaspars. – Viennozīmīgi, veidojot dārzu, darbs ir jāiegulda pietiekami daudz. Atkarībā no tā, kā mēs ierīkojam stādījumus, ko vēlamies sasniegt, lielāks darbs jāiegulda aptuveni pirmos piecus gadus. Ātraudzīgā meža tipa dārzā darbs jāiegulda aptuveni divus trīs gadus.
Meža dārzs
Kaspars Parfenovičs vairāk specializējies uz dārzu, kurā aug dažādas šķirnes un sugas – koki, krūmi, dārzeņi u. c.
– Man patīk, ka meža dārzā ir pilnīgi viss – ir ko ēst, ir kokmateriāls, malka kurināšanai. Tāpat ir augi, kas piesaista bites un citus kukaiņus, ir vieta putniem un dažādiem organismiem, ir noēnojums un viss cits, ko dārzs vien var dot, – iezīmē Kaspars Parfenovičs. – Dārzam jābūt pašpietiekamam. Jāsaprot, kā principi norit dabā un tie jāievieš dārzā. Mežs ir pašpietiekama ekosistēma, un tas ir mans labākais skolotājs. Savā dārzā vai meža dārzā gribas likt tās sugas – kokus, krūmus, augus, dārzeņus -, kas pašiem patīk. Ir divi veidi, kā izvēlēties, kādu dārzu ieviest. Viens veids ir izvēlēties viņus barot, cīnīties ar kaitēkļiem, un tas jādara visu mūžu. Šis būs monokultūru dārzs. Savukārt otrs – izveidot pašpietiekamu ekosistēmu līdzīgi, kā tas ir mežā.
Meža dārzs ir ātraudzīgs. Stādot pēc Miyawaki metodes, tas izaug pat desmit reizes ātrāk. Kaspars Parfenovičs dalījās zināšanās, kas ir tā pamatā.
– Visa pamatā ir ļoti labi sagatavota augsne. Lieliska alternatīva ir zaļmēslojums. Uzirdinot augsnes virskārtu, zaļmēslojums tiek iesēts un, tuvojoties rudenim, nopļauts, sasmalcināts un iestrādāts augsnē. Tas piesaista arī slāpekli. Zaļmēslojums bagātina augsni. Process ir garš, bet efektīvs un izdevīgs. Tāpat nozīmīga ir klimatam atbilstoša, liela stādu daudzveidība. Savā meža dārzā iestādīju aptuveni četrus simtus koku un krūmu. Daudzveidība nepieciešama, lai viņi viens otru papildinātu, lai ir dažādu garumu, ar dažādu sakņu sistēmu un mikroorganismiem. Tāpat lapu koki, skujeņi, dekoratīvie un tie, kas dod arī augļus. Vēl viena būtiska iezīme – stādīšanas blīvums, šajā gadījumā uz vienu kvadrātmetru ir trīs līdz pieci augi. Augu starpā ir konkurence, kas veicina strauju pieaugumu. Svarīgi arī, lai augsnei būtu pievienoti dažādi mikroorganismi. Šādam dārzam kopšana nepieciešama pirmos trīs gadus, – skaidro Kaspars. – Veidojot savu dārzu, vadījos, lai koki neizaug garāki par 7-8 metriem. Ievērots princips, lai augi ir dažādā augstumā, veidojot pakāpi. Ziemeļu pusē ir augstākie koki. Panākot, ka dārzā viss savstarpēji savienojas, varam būt laimīgi, jo koki viens otram palīdz. Galvenie ieguvumi no šāda meža ir – ātraudzīgs pieaugums.
Metode – arī puķudobēm
Ja nepieciešams izveidot vējlauzes, nelielā teritorijā, dzīvžogos, dažādu formu un izmēru dobēs šāda metode ir ļoti piemērota.
– Šī metode lieliski darbojas, arī veidojot dārzā salas. Lielākoties tajās tiek sastādītas ziemcietes, bet jāatceras, ka jāievēro visi principi meža dārza veidošanā, respektīvi, jāiekļauj liela augu dažādība. Šādā veidā dārzs izskatās akurāti, ir skaistas apdobes, iespējams ērti pļaut zāli. Katrā salā ir sava ekosistēma, kas savstarpēji savienota ar saknēm un augi viens otru papildina. Svarīgi šādas dobes veidot dziļāk, lai rudenī un ziemā no tām netiktu aizpūstas lapas, kas nodrošina barības vielas. Ir novērots, ka lapas pavasaros un rudeņos tiek sadedzinātas, bet to nevajag darīt, jo tās ir ļoti vērtīgas augiem, – atzīst Kaspars Parfenovičs. – Pēc šīs metodes veidota dobe prasa maz darba, bet izskatās skaisti. Rezultātu var panākt ātri. Ir interesanti, ka puķes var stādīt kopā ar dažādiem krūmiem un dārzeņiem.
Mikrobioloģisks mēslojums paša rokām
Lai būtu bagātīgs, vesels dārzs, nepieciešamas dažādas organiskās vielas. Mikrobioloģiskais mēslojums der ne tikai jauniem augiem, kas tiek iestādīti, bet arī tiem, kas auguši pat gadu desmitiem.
– Lai iegūtu daudzveidīgu mēslojumu, jāsavāc pēc iespējas vairāk dažādu vielu. Šie materiāli visiem ir pieejami, turklāt – bez maksas. Tās ir dažādas mizas, ķērpji, sūnas, nezāles, augsne, zari, saknes, zaļā zāle un citi dabīgi materiāli, pārtikas atkritumi. Jāatceras gan, ka šajā mēslojumā nedrīkst likt gaļas produktus, zivis, kaulus un plēsēju fekālijas, – pastāsta Kaspars. – Savācam organiskās vielas no vides un liekam palielā traukā ar vāku. Lai procesi notiktu, nepieciešams ūdens un ogļhidrāti. Kā ogļhidrātus varam izmantot cukuru, melasi, miltus, vecus ievārījumus, makaronus utt. Var likt klāt arī raugu. Jo lielāka dažādība, jo labāk. Mēslojums būs bagātīgāks, līdz ar to veselīgāks augsnei. Lai notiktu rūgšana, jābūt siltumam. Optimālā temperatūra ir 30 grādi pēc celsija, nevajadzētu pārsniegt 40-45 grādus. Daļa mikroorganismu pie šādas temperatūras aiziet bojā. Lai klāt tiktu gaiss, būtiski ir vismaz reizi dienā šo viru samaisīt. Trīs dienu laikā ir gatavs maisījums. Šis maisījums ir jāšķaida proporcijā, sākot no 1 pret 10, labāk pat 1 pret 20. Pirms izmantošanas maisījums jānokāš. Šo mēslojumu nevajadzētu uzglabāt ilgstoši, bet to var turpināt raudzēt, pievienojot gan ūdeni, gan pārējās organiskās vielas. Ļoti būtiski, mēslojot augus, ap tiem jāsaliek, piemēram, nopļautā zāle, zariņi, lai mikroorganismi turpina vairoties un augt. Tāpat pēc apliešanas vajadzētu apsegt ar mulču, lai mēslojums darbotos ilgāk. Labāk laistīt no rīta vai vakarā. Savukārt to, kas palicis pēc mēslojuma izveides (cietās daļas) arī var izmantot, norokot pie krūmiem vai kokiem, jo tās turpinās dot barības vielas.
04.04.2025.