Aiz loga ar katru nedēļu kļūst arvien siltāks un saulaināks, katra diena garāka. Dabā norit pārmaiņas — iegriežas siltie pavasara vēji, zāle sāk zaļot un gājputni atgriežas. Notiek pārmaiņas arī dažādās cilvēku dzīves jomās, gan nepārtraukti mainīgajos politiskajos notikumos, gan ekonomiskos un sadzīviskos aspektos.
Ikdienā cilvēku pāršalc ļoti liels informācijas daudzums, un ir grūti tajā neapjukt. Nav pārsteigums, ka informācijas mutulī rodas trauksme un zūd vēlme iedziļināties. Savukārt uzmanību var iekarot apšaubāmu ziņu izplatītāji. Pagājušā gada beigās publicētais, pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtījuma veiktais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums rāda – daļa sabiedrības par Latvijas un Krievijas attiecībām, veselības jautājumiem un energoresursu cenu kāpumu neuzticas nevienam avotam.
Neliels ieskats pētījuma galvenajos secinājumos: "Sabiedrība kopumā atbild, ka izmanto Latvijas sabiedriskos medijus (76 %) mazāk nekā komerciālos (82 %). Šis ir viedoklis un var nesakrist ar mērījumiem, kas uzskaita darbības (reālo mediju patēriņu noteiktā laika posmā). No pētījuma mērķa grupām vismazāk sabiedriskos medijus patērē jaunieši – mazāk nekā puse (48 %) saka, ka tos izmanto. Senioru mērķa grupā sabiedriskos medijus izmanto lielāka daļa cilvēku – 88 % un 73 % komerciālos medijus. Kvalitatīvā izpēte atklāj, ka galvenie informācijas avoti par notikumiem Latvijā un pasaulē ir internets un sociālie tīkli, piemēram, Google, Facebook, Instagram un TikTok. Lielākā daļa respondentu neaktīvi meklē ziņas, bet pasīvi saņem ieteikumus un jaunākās ziņas no aplikācijām un sociālajiem tīkliem. Latvieši galvenokārt izmanto vietējos avotus, kamēr mazākumtautību pārstāvji vairāk izmanto starptautiskus avotus."
Turklāt ne vienmēr neticības iemesls ir saistīts ar medijpratības trūkumu – ļoti nozīmīga ir uzticēšanās avotiem, amatpersonām un jomas speciālistiem.
Taču vai šī skeptiskā attieksme ir risinājums, lai būtu informēts par notiekošo? Mēs katrs dzīvojam atšķirīgos informācijas burbuļos un katrs pievēršam uzmanību citām ziņām, taču nereti, kad viedokļi nesakrīt, rodas saspīlējumi, kas šķeļ sabiedrību.
Strīdos un nesaskaņās tiek aizmirsti kopīgie mērķi. Tuvojas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un tas liek aizdomāties – kādēļ tautas vienotība un kopīgais gars, kas svētku laikā teju vai virmo gaisā, pēc tiem pagaist un, kā vēsta teiciens – latvietis latvieti ir gatavs apēst bez sāls.
Kopībā ir spēks, un svarīgi to stiprināt, lai dezinformācija, neticība un strīdi negrauj ceļu uz mums būtiskiem mērķiem!
28.03.2025.