SIGIJA ŠĶĒLE-TOMIŅA ir interjera dizainere un māksliniece grafiķe. Viņa darbojas monotipijas, linogriezuma, kokgrebuma, kologrāfijas, vitrogrāfijas un citās grafikas tehnikās. Dzimusi Madonā, dzīvo Jēkabpilī, kopš 2011. gada strādā Jēkabpils Mākslas skolā. 2017. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslā un interjera dizainera kvalifikāciju Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, 2024. gadā pabeigusi studijas Daugavpils Universitātē un ieguvusi profesionālo maģistra grādu mākslās, specializācija — grafika.
Sigija piedalās grupu izstādēs, starp kurām nozīmīgākās ir Latgales mākslinieku darbu izstādes Latgales Kultūrvēstures muzejā, grafikas izstāde „World Vibrations" („Pasaules vibrācijas") Varšavas informācijas tehnoloģiju skolā, Latgales Centrālā bibliotēkā Daugavpilī, Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē Marka Rotko muzejā. Mākslinieces pirmā personālizstāde „Grafika's" notika šogad janvārī Jēkabpils Tautas nama baltajā zālē, un šobrīd daļa darbu ir Madonas novada Barkavas bibliotēkā. Personālizstādē darbi lielākoties ir tapuši Daugavpils Universitātes profesionālo maģistra studiju 2022./2023. mācību gada skates ietvaros.
– Agrāk cilvēce dalīja laika nogriezni „pirms kara" un „pēc kara", tagad mūsdienu pasaulē – „pirms Covid19" un „pēc Covid19". Pirms pandēmijas atkal iestājos Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – šoreiz ar nolūku mācīties maģistrantūrā grafisko dizainu. Iepriekš ļoti patika studēt bakalaura studijās, man arī labi veicās mācībās, un visi pasniedzēji jau bija kļuvuši tuvi kā savējie. Zināmākā un mīļākā pasniedzēja, arī bakalaura un maģistra programmas vadītāja Diāna Apele studiju programmas ietvaros vadīja pāris lekcijas no izvēles priekšmeta „Lietišķā grafika". Kaut arī lekcijās bija tikai neliels ieskats un pieskāriens šai grafikas tehnikai, viņa par to mācīja ar dzirksteli acīs. Studiju pirmajā gadā arī tapa mani pirmie grafikas darbi kologrāfijas un linogriezuma tehnikās, ar kuriem vajadzēja piedalīties izstādēs. Viena no pirmajām mākslinieku kopizstādēm bija tradicionālā Latgales mākslinieku darbu „RUDENS 2019" izstāde „Latgales kods" Latgales Kultūrvēstures muzejā. Muzejs atzinīgi novērtēja manas grafikas, palūdzot izmantot vienu darbu Ziemassvētku apsveikuma kartiņai. Tas bija mans pirmais grafikas darbs, patīkams pirmais vēstnesis par to, ka izdodas priecēt ne tikai sevi, bet arī citus, un tas izraisīja patiesi patīkamas sajūtas. Pandēmijas laikā nācās pārtraukt studijas, pēc diviem gadiem vajadzēja atgriezties akadēmijā. Tikai dzirksts uz grafiku nu jau manī virmoja spēcīgāk, līdz ar to sāku meklēt tuvākās Latvijas skolas, kuras piedāvā maģistra studijas, lai varētu apgūt šo tehniku. Iestājos Daugavpils Universitātē, kur satiku brīnišķīgus pasniedzējus, kursa biedrus, kā arī programmas direktori Zeltīti Barševsku un citus nozīmīgus mākslas ceļa biedrus. Grafika man ir pavērusi durvis uz draudzībām, uz iespēju kļūt vēl tuvākai mākslai, kļūt par mākslinieci, tikai vēl pati nespēju šo vārdu izteikt un piedēvēt sev, bet sajūtās gan, – stāsta Sigija.
Pa šo laiku tapušas apmēram 30 grafikas, bet ideju esot daudz vairāk. Grūtākais esot atrast laiku radošajiem procesiem un atdalīt tos no darba un ikdienas notikumiem. Pamazām Sigija to uzsākusi darīt, izaicinot sevi ar dažādiem projektiem, piedalīšanos izstādēs, kā arī tās apmeklējot. Tas ir apbrīnojams, maģisks ceļojums, kas pavēris daudz citādāku dzīves skatījumu, garšu un notikumiem bagātāku ikdienu. Viņas bagātība ir ģimene, līdzcilvēki un draugi, ar kuriem kopā iet šo dzīves ceļu. Tehnikas, ko māksliniece izmēģinājusi, ir tikai pieskāriena stadijā, tajās vēl daudz ko var apgūt – nianses un iespējas, mācoties, augot, rokot dziļāk un izprotot vairāk. Tas ir neizmērojams ceļš, aptverot grafikas horizontu.
– Tehnikas, ko esmu pamēģinājusi, ir monotipija, linogriezums, kokgrebums, kologrāfija, sausā adata, litogrāfija un vitrogrāfija. Visas esmu iemīļojusi, bet visvairāk aizrauj monotipija – tā ir unikāla, oriģināla tehnika vienā vienīgā eksemplārā, un to nevar atkārtot. Tas piešķir šai grafikas tehnikai burvību. Vēl viena man nozīmīga grafikas tehnika ir vitrogrāfija – tā ir veselas lekcijas vai raksta vērta tēma, par kuras atklājumiem uzzināju netīšām, un tā Latvijā nav pārāk zināma tehnika pat vietējo grafiķu aprindās. Izpētot to un piedaloties ar šiem pētījumiem „Vitrogrāfijas tehnikas un mākslinieki" Daugavpils Universitātes 65. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, atklāju, ka ASV tā pastāv kopš 20. gadsimta vidus. Šajā tehnikā ir izstrādāts arī mans maģistra darbs grafikas medija ietvaros.
Izstādes „Grafika's" darba procesu aptver tādi uzdevumi kā mācīties, apgūt, dot, eksperimentēt, piedot, izturēt, un tas viss caurstrāvo mākslas darbus. Manos darbos pamatā ir forma, kas tiek iegūta procesa gaitā un ir pašpietiekama ar tai piešķirto pirmatnējo izskatu, kas veidojas tālāk. Darbos valda kārtība, kas vienlaikus ir ģeometriska, abstrakta un estētiska, un tas savukārt ļoti saistās ar manu personību, jo arī man patīk kārtība, tīrība, skaidrība un reizēm abstrakts haoss. Ļoti tīk eksperimentēšana ar grafikas tehnikām, ar kuru palīdzību mākslas darbos atklājas toņu nianses un krāsu izteiksmīgums. Izvēlētajā tehnikā veidotā darba tapšanas ilgums nav izmērāms, tas ir ļoti relatīvs jēdziens un pacietību prasošs process, sākot no idejas līdz realizēšanas aprisēm un sasniedzamam rezultātam. Vēlos piebilst, ka domāšana ir lielākā daļa no darba radīšanas gaitas, jo, lai nonāktu līdz idejai, tā ir jāsajūt un jābūt vīzijai par to.
Katrs Sigijas veidotais grafikas darbs ir ar savu stāstu, emocijām un notikumiem, kas absorbē atmiņas, pārdomas un veido viņu kā personību. Šie darbi ir atklājumi, neskaitāmi mēģinājumi, satikšanās ar vietām, māksliniekiem, līdzcilvēkiem un stāstiem, mirkļi, kas maina, veido un bagātina. Vislielākais izaicinājums esot tam ļauties, būt mērķtiecīgai un nepadoties. Darbos ir stāsti par to, kā Sigija veido atgriezenisko saiti ar zināšanām, notikumiem un cilvēkiem. Sigija cer, ka arī turpmāk viņai izdosies sevi realizēt mākslā, piepildot savu ikdienu ar grafikas darbu radīšanu.
28.03.2025.