To, ka lauksaimniecība nav tikai darbs, bet zināšanas un mīlestība pret zemi, un tas ir mantojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, apliecina arī ZS “Gabieži” saimnieks Jānis Sinkēvičs.
Zemnieku saimniecība "Gabieži" Kalsnavas pagastā ir dibināta 1992. gadā, te saimnieko trešajā paaudzē. Savulaik pamatus lauksaimniecībā ir ielikuši Jāņa vecāki – Anda un Pēteris Sinkēviči.
Pārliecinoties, ka saimniecībā var strādāt ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, bioloģiskās saimniecības statuss turpinās no 2013. gada.
Jānis Sinkēvičs Kalsnavas pagasta "Gabiežos" saimnieko, pārņemot saimniecības vadību no saviem vecākiem.
Viņš pateicas vecākiem par stabila pamata radīšanu: – Bērnība ir pavadīta laukos, un tā nebija tikai izklaide, jo bija jāstrādā. Pēc tam gan aizgāju uz Rīgu, mācījos mašīnbūvi. Tad nostrādāju sešus gadus Valmierā un astoņus gadus Ķekavā autobūvē, biju galvenais inženieris. Uznāca kovida laiks, un visas lielās izmaiņas lika nedaudz pārdomāt dzīves gaitu. Tā nolēmu atgriezties lauku saimniecībā un turpināt vecāku iesākto darbu. Vēl izmācījos arī lauksaimniecību Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumā Priekuļos, jo biju ar praktiskā darba pieredzi, bet bija nepieciešams arī lauksaimnieka izglītības dokuments, lai varētu saimniekot, īstenot projektus.
Ražo bioloģisko produkciju
– Visu laiku mūsu saimniecībai ir bijusi jaukta tipa saimniekošana, nav bijuši tikai lopi vai tikai graudi. Taču pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, un, cik sevi atceros, piensaimniecība ir bijusi vienmēr, arī laikā, kad te saimniekoja vecvecāki.
Fermā ir 18 slaucamas govis, kopā ar visiem teļiem kūtī ir ap 50 lopu. Apsaimniekojam ap 60 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielāko daļu pienu realizējam pārstrādei vietējam uzņēmumam – AS "Lazdonas piensaimnieks". Esam saņēmuši PVD atļauju, lai svaigpienu varētu tirgot arī galapatērētājam. Tā darām, lai svaigpiens būtu pieejams vietējiem cilvēkiem, turklāt tas ir bioloģiskais piens. Kad ir pasūtījumi, pievedam pienu klāt līdz adresei, un Kalsnavas pagastā, arī Madonā ir pastāvīgie klienti, – iepazīstina Jānis Sinkēvičs.
No bioloģiskās produkcijas, ko ražo un audzē "Gabiežos", bio pienam pievienojas arī ‘Merino' šķirnes aitas, te audzē cietes kartupeļus, ir noslēgts līgums ar "Aloja Starkelsen"'. Ir bijusi arī laba ķirbju audzēšanas prakse. Pagājušais gads nebija labvēlīgs dārzeņu kultūrām, sausums un karstā vasara bija izaicinājums, daudz kas neizauga, bet ķirbji atkal tiks stādīti un audzēti.
– Esam neliela saimniecība, pagaidām man lielākā problēma ir piemērota un pieejama bioloģiskās izcelsmes mēslojuma izvēle no visiem atļautajiem līdzekļiem. Konvencionālie zemnieki var izmantot visādu ķīmiju, bet bioloģiskajiem arī vajag pabarot savas kultūras, jo ēst grib visi, ar "brūno zeltu" ir par maz, vajag arī nepieciešamos mikroelementus, bet minerālmēslus nedrīkst.
Pavasarī būs bio sparģeļi
Kopš ZS "Gabieži" saimnieko jaunā paaudze – Jānis Sinkēvičs un Dace Voiča, tiek izmēģināta arī Latvijai netradicionālā kultūra – sparģeļi. Dažādas šķirnes 0,7 ha platībā saimniecībā bioloģiski audzē no 2021. gada.
– Arī šogad, kā tikai sāksies sezona, vāksim pirmos vitamīnus sparģeļu tīrumā. Pavasarī bioloģiski audzētus sparģeļus piedāvājam kafejnīcām, gan tāpat kā pienu piegādāsim patērētājiem. Pagājušajā gadā tos, kas pieteicās uz bio sparģeļiem, aicinājām arī braukt uz saimniecību Kalsnavas pagastā un lasīt pašiem, ir tikai jāvienojas par laiku, – stāsta saimnieks.
Vai patērētājiem ir svarīgi, ka tie ir bioloģiski audzēti sparģeļi? Jānis Sinkēvičs domā, ka daudziem ir svarīgāk, ka produkts ir nācis no vietējās saimniecības.
Ar jaunā lauksaimnieka statusu
Jānis Sinkēvičs šogad būs īstenojis arī projektu pasākumā "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai". Finansējums ieguldīts nepieciešamās tehnikas iegādei, nopirkti apstrādes agregāti un labturību uzlabojošas iekārtas. Lieti noder arī pilienlaistīšanas iekārta, ko izmanto sparģeļiem un kartupeļiem. Kad tiks pabeigts "Jaunā lauksaimnieka projekts", tiks izsvērts, kā saimniekot turpmāk.
– Nākotnē ir viens lielāks saimnieciskais mērķis – vēlētos palielināt ganāmpulku, ieviest robotizētu slaukšanu. Šodien tādam lielam projektam vēl neesmu gatavs, bet vēlētos, lai tas kādreiz notiktu. Mazākais mērķis ir paaugstināt efektivitāti, – domās dalās saimnieks, kas arī seko līdzi un rēķina, kas ir izdevīgi un kas nav.
– Mūsu mērķis ir padarīt lauksaimniecību pieejamu un atvērtu, vēlamies neierobežot govis, saglabāt āra ganības, lai lopi brīvi justos, bet robotu ieviest tikai kā slaucēju aizvietotāju. Taču tiem, kas projektu piedāvā, ir savs skatījums – jābūt vienai lielai kūtij, govīm jāatrodas iekšā, barība ir jāpieved klāt.
25.03.2025.