Pavisam drīz — jau 7. jūnijā — notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kad uz vēlēšanu iecirkņiem par jaunveidojamā Madonas novada domes deputātiem balsot dosies Madonas novada un Varakļānu novada balsstiesīgie iedzīvotāji. Kā iespējamās pārmaiņas, apvienojoties abām pašvaldībām, un līdzšinējo sadarbību vērtē Varakļānu novada izpildvara?
Varakļānu novada pašvaldības izpilddirektors Oskars Kančs atzīst: – Es varu atkārtot to, kas publiskajā telpā ir izskanējis ne reizi vien, proti, ka Varakļānu novads ir pašpietiekams un var veiksmīgi darboties, ne ar vienu neapvienojoties, kā to esam pierādījuši arī aizvadītajos četros gados kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas. Šādā statusā mēs varētu darboties arī turpmāk, bet mēs esam likumpaklausīgi un esam gatavi strādāt arī kopīgajā Madonas novadā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to vairākās aptaujās ir atbalstījuši arī novada iedzīvotāji. Tas vairs nav izbēgams fakts. Cerams, ka "mērnieku laiki" Varakļānos būs beigušies un Satversmes tiesa pieliks šai epopejai punktu.
Atceroties pieredzi, kopā darbojoties jau bijušā Madonas rajona laikos un arī pēdējos gadu desmitos, kad jau strādājām kā atsevišķi novadi, manā skatījumā, mēs esam bijuši kā līdzvērtīgi sadarbības partneri dažādās jomās. Būtiski nekas īpaši nav mainījies – vai tā ir izglītība, kultūra, vai sociālā joma, saimnieciskā dzīve. Viss notiek, cilvēki strādā arī pēc veiktajām pārmaiņām. Katrā ziņā es neredzu problēmas sadarbībā ar Madonas novadu.
Pēdējos gados ir izveidotas arī vairākas kopīgas iestādes – bāriņtiesa, pašvaldības policija. Sekojot Madonas novada pieredzei, arī mēs nupat pārslēdzām līgumu par atskurbtuves pakalpojuma nodrošināšanu Jēkabpilī, ja jau mums abām pašvaldībām ir kopīga pašvaldības policija.
Vaicāts, kāds ir viņa viedoklis attiecībā uz pašvaldības darbinieku skaita samazināšanu jeb optimizāciju tieši apvienību un pagastu pārvaldēs, Varakļānu novada pašvaldības izpilddirektors Oskars Kančs atzīmē, ka lielu izmaiņu šai ziņā nevajadzētu būt.
– Jau tagad Varakļānu novada visā administrācijā ir mazāk darbinieku nekā vienā Madonas novada pašvaldības nodaļā. Mēs esam optimizējuši tik tālu, ka ir grūti pat pateikt, vai ir kādas iespējas štata vienības samazināt vēl. Turklāt, ja grib, lai Varakļānu reģions funkcionētu vismaz tādā līmenī kā līdz šim, būtu aplami kaut ko samazināt. Murmastienes un Varakļānu pagasta pārvaldes varētu turpināt vadīt viens vadītājs, bet Varakļānu pilsētā būtu jābūt vēl vienam darbiniekam, kas koordinētu visus darbus. Nebūtu loģiski, ja kaut kas tiktu likvidēts. Jau tagad mums ir saimnieciskā nodaļa, kas dara visus darbus, tai skaitā paši veicam ceļu uzturēšanu visā novada teritorijā gan ikdienā, gan ilgtermiņā. Paši ceļus greiderējam, tos labojam, paši tīrām sniegu ziemā, nevis pērkam dārgos ārpakalpojumus. Tas ļauj ievērojami ietaupīt šim mērķim paredzētos līdzekļus un arī darbus veikt produktīvāk. Protams, ir iespējas uzlabot tehnisko nodrošinājumu un veikt citus uzlabojumus, bet ne samazinot darbinieku skaitu, – uzskata Oskars Kančs.
Viņš pauž – kā pastāvīgs uzņēmums būtu jāsaglabā arī Varakļānu SIA „Dzīvokļu komunālais uzņēmums", kas nodrošina siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus, bet to jau izlems nākamā dome, kapitāldaļu turētāja. Taču, ja ir visas iestrādes un viss darbojas, šo kārtību nevajadzētu izjaukt, to pievienojot lielajām pašvaldības kapitālsabiedrībām Madonā.
– Varakļāni novadā pēc Madonas būs otrā lielākā pilsēta un attālums starp tām ir gana liels, tāpēc uzņēmumu, kas nodrošina komunālos pakalpojumus, diez vai ir vērts apvienot, bet tā darbībai, protams, ir līdzi jāseko. Tas ir ļoti kompakts uzņēmums, un arī štati nav uzpūsti. Es pat šobrīd neredzu nepieciešamību kaut ko būtiski pārskatīt, bet, ja uzņēmuma darbs vairs neapmierinātu, tad būtu jāizvērtē, kādi tam ir cēloņi un kas jādara trūkumu novēršanai, vai, ja arī ir nepieciešama tā reorganizācija, tad jālemj arī par to. Turklāt jāņem vērā, ka, piemēram, ūdensapgādes pakalpojumi mums ir daudz lētāki nekā SIA „Madonas ūdens". Ūdenssaimniecībā, tāpat siltumsaimniecībā ir veiksmīgi īstenoti vairāki projekti, tai skaitā nosiltinātas daudzdzīvokļu mājas, un ir interese arī no citiem iedzīvotājiem par dzīvojamo māju siltināšanu, jo šādā veidā samazinās gan apkures rēķini, gan tiek sakārtota vide. Notiek diskusijas – jo lielāka māja, jo grūtāk vienoties. Varakļānos ir palikušas tikai dažas mājas, kas vēl nav paspējušas sakārtot savus iekšpagalmus, tos labiekārtojot. Tas tiek darīts, piedaloties pašiem iedzīvotājiem ar līdzfinansējumu, – uzsver Oskars Kančs.
25.03.2025.