Noslēgusies publiskā apspriešana par noteikumiem, kas būtiski mainīs koku ciršanas kārtību teritorijās ārpus meža — galvenokārt pilsētās un ciemos. Šobrīd, lai nocirstu koku ar 30 centimetru diametru, jālūdz pašvaldības atļauja, taču Zemkopības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu, ka nākotnē bez tās varēs iztikt. Līdzīgu principu — ļaut cirst kokus bez liekas saskaņošanas — attiecina arī uz ceļmalām un alejām, kur kokus pēc saviem ieskatiem varēs nocirst autoceļa īpašnieks. Savukārt būvnieki varēs cirst kokus arī putnu ligzdošanas laikā — no aprīļa vidus līdz jūnija beigām. Šāda lēmuma pieņemšana mazināšot birokrātijas slogu, taču jāpiemin, ka priekšlikumi izstrādāti bez saskaņošanas ar vides pārstāvjiem. Cik aktuāls šis jautājums ir Madonas novada pagastos, viedokli lūdzu izteikt Lubānas apvienības pārvaldes vadītājam Tālim Saleniekam un Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājam Vilnim Špatam.
Jāmazina birokrātija
– Šis ir diskutabls jautājums, bet tas, ka birokrātija mums seko uz katra soļa, arī ir jūtams. Papīru slogs noteikti jāmazina, bieži vien pilnībā pietiktu ar mutisku saskaņošanu, nevis iesniegumu rakstīšanu, tālāk atļaujas gaidīšanu. Lubānā vairāk aktuāla bīstamo koku nozāģēšana, taču iedzīvotāji paši saviem spēkiem to izdarīt nevar – vajadzīgi arboristu pakalpojumi vai pacēlājs, un tas saistās ar finansiāliem izdevumiem. Kokus bez iemesla necērtam un nezāģējam – šāds lēmums tiek pieņemts tad, ja koks ir vecs, bīstams cilvēkiem. Pirms kāda laika nozāģējām papeles, pamatojoties uz to, ka šo koku radītās pūkas ir kaitīgas veselībai, apgrūtinot elpošanu. Vietās, kurās kokus nozāģējam, stādām jaunus, jo daba jātur balansā. Šaubos, ka kāds gribētu zāģēt koku ar 25 centimetru diametru, jo tie nevienam netraucē. Zāģēt kokus putnu ligzdošanas laikā diez vai ļaus – šajā periodā būtu jāstājas spēkā aizliegumam, – spriež Tālis Salenieks.
Visur redzam naudu
– Ar koku ciršanu Cesvainē nekad nav bijis problēmu, un šādas darbības tiek veiktas tikai tad, kad rodas pamatota nepieciešamība. Uzskatu, ka noteikumus nevajag mainīt, citādi katrs varēs rīkoties, kā grib. Manuprāt, ne Cesvainē, ne Madonas novadā kopumā šis jautājums nav tik aktuāls, un katru situāciju savā pagastā spējam izvērtēt paši. Atsevišķos gadījumos lūdzam Dabas aizsardzības pārvaldes viedokli. Ja katrs sāks zāģēt visu pēc kārtas, tad no dabas un ainavām nekas nepaliks pāri! Visi koku cirtēji tajos saskata zināmu skaitu eiro, bet vai tad visur mēs saredzam tikai naudu?! Es neatbalstu šādu ierosinājumu! – uzsver Vilnis Špats.
21.03.2025.