Tuvojoties pavasarim un aktīvai sēšanas un stādīšanas sezonai, nereti rodas neziņa, kādas sēklas un kur tās labāk iegādāties, lai izdotos laba raža. Latvijas Permakultūras biedrība pulcē kopā līdzīgi domājošos teorētiķus un praktiķus. Biedrība rīko pasākumus un mācības, kas saistīti ar permakultūru, un viens no tās virzieniem ir mantoto kultūraugu apzināšana un saglabāšana. Tā ir globāla, pašpietiekama kustība, kas veicina pašpietiekamību, sociālo atbildību un varas decentralizāciju sociāli, politiski, ekonomiski un tehniski. Permakultūra — tā ir ilgtspējīga saimniekošana.
Vairāk par biedrību var uzzināt www.permakultura.lv
Jau vairākus gadus pavasaros novada teritorijā tiek aizvadīti Latvijas Permakultūras biedrības organizēti sēklu un stādu maiņas punkti. Nupat šādi pasākumi tika aizvadīti arī Ērgļos. Pieredzē dalījās Indra Gaivere.
Aicinot Indru uz sarunu, jautāju, kā aizsākās viņas interese par permakultūru, dārza darbiem.
– 2018. gada beigās atgriezos Latvijā pēc 11 gadu prombūtnes ASV un sāku visu no nulles. Vēlējos lauku sētu ar savu dārzu, audzēt pilnvērtīgu un tīru pārtiku sev un savai ģimenei. Vēlējos sēklas, kas nav ĢMO (ģenētiski modificētas) vai kā citādāk alterētas un pārveidotas. Vēlējos augus, kas spēj augt, attīstīties un dot gardu un veselīgu ražu bez nezināmās "pievienotās vērtības". Sēklas, kas audzētas dabīgi un spēj augt mūsu klimatā, – iezīmē Indra Gaivere. – Savos meklējumos pēc dabai draudzīgām metodēm un līdzīgi domājošajiem uzgāju Latvijas Permakultūras biedrību, kas bija vistuvākais biodinamiskajai lauksaimniecībai, par ko interesējos. Tas bija 2020. gads. Tad piedalījos mantoto kultūraugu sēklu lolotāju tiešsaistes mācībās. Iepazinos ar brīnišķīgiem cilvēkiem un kļuvu par vienu no sēklu lolotājiem, un darbojos šajā kustībā no tā laika. 2021. gada februārī pabeidzu mācības un izvēlējos turpināt savu darbību, izveidojot un koordinējot vienu no maiņas punktiem Latvijā, kas bija Aizkrauklē. Rīkoju savu pirmo pasākumu, koordinēju augu un sēklu maiņas pasākumu Aizkrauklē 4 gadus. Šis ir piektais gads, kopš aktīvi darbojos šajā kopienā. Kopā mācāmies, attīstāmies un darbojamies, aktivizējot un attīstot augu un sēklu maiņas kustību visā Latvijā.
Kas ir sēklu un augu maiņa
Permakultūras biedrības mājaslapā minēts, ka augu un sēklu maiņa ir neformāla (brīvprātīga) kustība pašu vākto sēklu apmaiņai loloto un mantoto kultūraugu saglabāšanas nolūkos.
– Nav "citu", kas mūsu vietā saglabās senču lolotos augus, tas darāms katram pašam.
Mūsu uzdevums ir informēt par "sēklu lietu", veidot sēklu lolotāju tīklu, izglītot par dabas procesiem, sēklu iegūšanu, audzināt sēklu lolotāju atbildību un saglabāt oriģinālo sēklas materiālu dažādos Latvijas un pasaules nostūros, – pastāsta Indra.
Sēklu maiņas principi
1. Izvēlēties sev atbilstošas sēklas un audzēt tās kvalitatīvi un atbildīgi. Labāk audzēt vienu augu labi, nevis 10 pavirši.
2. Par katras sēklas kvalitāti atbild sēklu lolotājs. Sēklas ievāc tikai no veseliem un labākajiem augiem. Dalies ar sēklām, kas tavā dārzā augušas vismaz 2 gadus – tās ir pārbaudītas.
3. Nevairo augus bārenīšus. Visām sēklām ir nosaukums, apraksts, pierakstīta tām zināmā vēsture, informācija par sēklu lolotāju, sēklu ievākšanas gads.
4. Katru dārgumu – mantoto kultūraugu – dodam vismaz trīs sēklu lolotājiem, lai būtu droši, ka pat vissliktākajos apstākļos vismaz viena lolotāja dārzā nobriedīs auga sēklas.
Mantoto kultūraugu vēstneši paši ir sēklu lolotāji (audzē un pavairo augus), stāsta citiem par mantoto kultūraugu saglabāšanas nozīmību un organizē pasākumus savā apkārtnē, piemēram, ražas svētkus, dārzu atvērto durvju dienas, pieredzes un sēklu maiņas pasākumus.
Jau piekto gadu visā Latvijā tiek organizēti augu un sēklu maiņas pasākumi. Ar katru gadu vietu skaits, kur notiek šie pasākumi pieaug.
– Tradicionāli mēs sadarbojamies ar bibliotēkām, un maiņas punkti atrodas tur. Maiņas punkti ir arī veikalos, piemēram, kā tas ir Rīgā, Valmierā un Liepājā, pie Gemoss veikaliem speciāli veidotos stendos. Ērgļos maiņas punkts tiek organizēts otro gadu. Pasākumus organizējam Ērgļu bibliotēkā, bet maiņas punkts atrodas veikalā "Mālkrogs". Maiņas punkts ir atvērts no marta līdz maijam. Interese ir, bet ļoti maza. Mēs maināmies ar kvalitatīvām, pašu audzētām sēklām un augiem, un tas nav tas pats, kas nopirkt sēklas veikalā. Iepazīt un saprast mūsu maiņas punkta būtību un jēgu prasa laiku. Tā ir sava veida uzticēšanās un draudzība, kas jāiegūst, lai kāds būtu ar mieru dalīties ar savu bagātību. Pagaidām mums ir tikai divas tikšanās gadā, vai pārējā laikā tā ir sazvanīšanās vai sludinājuma dēlis, kas ir pieejams veikalā, – atzīst Indra Gaivere.
Mūsu senču mantojums
– Sēklu lološana ir mūsu kultūras mantojums. Tās ir vērtības, ko nododam no paaudzes paaudzē. Iedomājieties, ka vecvecmāmiņa audzēja, piemēram, pupas un tās viņa ir nodevusi saviem bērniem, kuri turpinājuši audzēt tās pašas pupas un ievākt sēklas, no kurām tiek audzēta nākamā raža. Un bērni nodod šo sēklu saviem bērniem. Pupa, kas dzīvojusi cauri laikam, pielāgojusies klimata izmaiņām un barojusi ģimenes ar saviem gardajiem augļiem. Šī pupa ir šīs ģimenes vērtība, mantojums. Tas ir mūsu senču mantojums, kurš jāapzina un jāsaglabā. Jāturpina nodot nākamajām paaudzēm ar stāstu. Tas ir mantots kultūraugs, kuram ir vairāk nekā 30 gadu vēsture, kas turpina dzīvot. Tādu sēklu veikalā nenopirksi. Augļu kokiem tie ir 80+ gadi, – norāda sēklu lolotāja. – Daudzi savas lolotās sēklas neuztver kā vērtību un kaut ko īpašu, tomēr tas ir ļoti īpašs. Ar šīm vērtībām jādalās, jāpārliecinās, ka šis sēklas materiāls nepazūd un neiznīkst. Ērgļi ir viena no vietām Madonas novadā, kur mēs cenšamies apzināt šo senču mantojumu tieši mūsu reģionā un saglabāt to. Tās ir mūsu novada vērtības, mūsu mantojums. Tas ir tāpat kā tautastērps, ko godinām un kas katram reģionam ir savs. Tāpat arī ar sēklām. Tā ir mūsu identitāte, mūsu ēdiens, mūsu bagātība.
Bieži sanāk saskarties ar situāciju, ka vecmāmiņām nav kam nodot savas sēklas un zināšanas par dārzniecību, un tas ir skumji, jo mūsu tautas mantojums – kāds no viņu dārzos lolotajiem kultūraugiem – aizies nebūtībā un pazudīs līdz ar vecmāmiņu. Aicinājums vecmāmiņām – nodot savas sēklas ar visu stāstu par šo augu savai ģimenei, draugiem vai kādam sēklu lolotājam savā apkaimē, kā piemēram Ērgļos. Sēklas vai augus var atnest uz maiņas punktu vai sazināties personīgi ar maiņas punkta koordinatoru; Ērgļos tā esmu es. Pašreiz viena no iecerēm ir apkopot Ērgļu novada vērtības, kas nāk no vietējām ģimenēm, un audzēt tās Ērgļu vidusskolas dārzā, un mācīt šo sēklu lološanas prasmi jaunajai paaudzei.
21.03.2025.