“BIO vilciens ir uzlikts uz sliedēm un uzņēmis kursu. Jo vairāk bioloģiski apsaimniekotu hektāru, jo vairāk bioloģisku maltīšu uz galdiem, jo labāk sabiedrībai un dabai.”
Tā raksta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs, kas šajā amatā ievēlēts 2024. gadā, žurnālā "BIOLOĢISKI" galvenais redaktors RAIVIS BAHŠTEINS.
Iepriekš strādājot laikrakstā "Dienas Bizness", viņa pārziņā bija lauksaimniecības tēma, un vairāk vajadzējis rakstīt par lielajiem konvencionālajiem lauksaimniekiem. Taču, aizdomājoties par veselību, dabu, sabiedrību, nācies aizstāvēt bioloģisko lauksaimniecību. Žurnāls "BIOLOĢISKI" iznāk kopš 2020. gada.
Tuvojoties LBLA asociācijas 30 gadu jubilejai, aicināju Raivi Bahšteinu uz plašāku sarunu.
– Kā LBLA sagaida 30 gadu jubileju?
– Šis gads ir īpašs atskaites punkts ne tikai LBLA biedriem, bet visai bioloģisko lauksaimnieku kopienai, jo pirms 30 gadiem tika izveidota nozari vienojoša organizācija. Aizkustinoši, ka ir bioloģiskie lauksaimnieki, kuri visus šos gadus saglabājuši ielūgumu uz dibināšanas kongresu, kas 1995. gada pavasarī notika Ministru kabineta ēkā. Lai gan bioloģiskās lauksaimniecības kustība Latvijā sākās agrāk – līdztekus Atmodai. Jau 1980. gadu beigās uz Latviju, vispirms Kurzemi, sāka braukt speciālisti no Vācijas un citām zemēm, lai stāstītu mūsu zemniekiem par to, kā zemi kopt dabai draudzīgi, izmantojot biodinamiskās un bioloģiskās metodes. Daudzi saausījās, un no saujas entuziastu gadu gaitā nozare izaugusi līdz aptuveni četrus tūkstošus lielam bioloģisko ražotāju pulkam.
Organizējam LBLA 30 gadu jubilejas konferenci "Bioloģiskā Baltija: izcilākie piemēri un attīstības prognozes", kas norisināsies šī gada 27. martā Rīgā, kultūras centrā "Berģi". Tajā uz skatuves kāps un pieredzē dalīsies pērn par labākajiem atzītie bioloģiskie zemnieki no visām Baltijas valstīm, tostarp SIA "3Dpro" valdes loceklis Gunārs Vīgants no Ērgļu pagasta, kurš pērn saņēma Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa "Sējējs" laureāta balvu nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība". Tāpat konferences ietvaros pirmo reizi vēsturē sveiksim labākos bioloģiskos ražotājus – notiks konkursa "Latvijas ekoprodukts" svinīgā laureātu paziņošana un sveikšana. Varu pačukstēt, ka laureātu vidū būs arī bioloģiskā saimniecība no Madonas novada.
– Kādas ir bioloģiskās lauksaimniecības attīstības tendences Latvijā?
– Neskatoties uz sarežģīto laikmetu, nozare aug un attīstās. 308 418 hektāru – tik liela ir Latvijā kopējā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platība, un tas ir par 9200 ha vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt bioloģiski sertificētās savvaļas platības (meži, purvi) aizņem 447 761 ha.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem marta vidū Latvijā reģistrēts 3951 bioloģiskās lauksaimniecības operators, kas ir par 23 vairāk nekā 2024. gada sākumā. Vienlaikus jāatzīmē, ka daļa veco saimnieku beidz darbu, bet jaunās saimniecības kļūst lielākas un efektīvākas. Neskatoties uz paaudžu maiņu lauku saimniecībās, kā arī dažādām grūtībām, ko nes līdzi šis laiks, varam lepoties, ka gan platību, gan nozares dalībnieku pieauguma bilance pašlaik ir pozitīva.
– Kuri, jūsuprāt, ir bioloģisko lauksaimnieku lielākie izaicinājumi?
– Mūžīgais izaicinājums ir zināšanu audzēšana, lai izkoptu bioloģiskās metodes un iegūtu kvalitatīvāku ražu. Rekordraža nevar būt pašmērķis, jo bioloģiskā zemnieka uzdevums ir holistiskas rūpes par savu saimniecību kā par vienotu ekosistēmu, kurā visiem iesaistītajiem – no augsnes mikroorganismiem līdz dzīvniekiem un pašiem saimniekiem – jājūtas labi. Ne zeme, ne dzīvnieki nav sūklis, no kura jāizspiež pēdējais piliens.
Liels izaicinājums ir jaunā realitāte – pieņemt to, ka iepirkuma cenas bio graudiem vairs nav tik labvēlīgas, kādas bija pirms dažiem gadiem. Mūžīgā problēma ir bio piena zemā iepirkuma cena, kas Latvijā un Rumānijā ir zemākā Eiropas Savienībā. Toties bio piens ir valsts noteikta obligāta izglītības un citu publisko iestāžu maltīšu sastāvdaļa, pašlaik obligātā bio piena daļa skolās ir 50 %, bet valdība vērtēs, vai to palielināt līdz 60 %. Tiesa, ir labie piemēri, kur skolās jau patlaban nodrošina 100 % bio pienu bērniem, piemēram, Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs. Aicinu šajā virzienā skatīties arī Madonas novadu, īpaši ņemot vērā to, ka šeit strādā pietiekami spēcīgs bio piena pārstrādātājs – AS "Lazdonas piensaimnieks".
Tāpat bioloģisko produktu lielāka pārstāvniecība veikalu plauktos ir ļoti būtiska, bet bio mazumtirdzniecības aktivizēšanai ļoti nepieciešams intensīvāks sabiedrības informēšanas darbs par to, kas ir un kāpēc mums visiem kā Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama bioloģiskā pārtika. Tāpēc mūsu jaunais sauklis ir "Bio uz katra galda Latvijā."
– Vai ir pietiekama Madonas novada saimnieku pārstāvniecība LBLA?
– LBLA biedru vidū ir vairāki desmiti lauksaimnieku no Madonas novada un ne mazums arī no Varakļānu puses, kas ir arī mana dzimtā vieta, joprojām tur ir manu vecvecāku mājas. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mūsu biedrība nekad nebūs piepildīta līdz galam – aicinām un aicināsim pievienoties jaunus biedrus. Pērn mūsu veidotajā Latvijas administratīvo teritoriju sarakstā pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības BIO TOP 500 Madonas novads tika novērtēts kā zaļākais Latvijā. Madonas novadā dzīvojošie var lepoties ar to, ka tajā 37 % lauksaimniecības zemes ir bioloģiski sertificēta. Tas ir lielākais bio zemes īpatsvars starp visiem novadiem Latvijā. Tāpat Madonas novads ir līderis pēc faktiskās bioloģiski sertificētās zemes platības – 26 600 ha. Automātiski tam līdzi nāk tādi ieguvumi sabiedrībai kā svaigs gaiss, tīri ūdeņi, dzīva zeme un veselīga pārtika.
– Kā mainās Zaļā kursa uzstādījumi līdz 2030. gadam?
– Lai gan Zaļo kursu jaunajos politiskajos apstākļos cenšas pieklusināt un pašlaik zem attiecīgā lobija spiediena ir pesticīdu lietojuma samazināšanas jautājumi, attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību mērķi nav mainījušies. 25 % bioloģiskās lauksaimniecības zemes no kopējām lauksaimniecības platībām 2030. gadā ir un paliek Eiropas Komisijas uzstādījums. Arī Latvijā uz to sekmīgi virzāmies ar pašreizējiem teju 8 % bio platību, ja vērtējam pēc Lauku atbalsta dienesta atbalstītajām platībām. Pašlaik jau 16 Eiropas valstīs vismaz 10 % lauksaimniecības zemes ir bioloģiski sertificēti, tā ka kustība nav apstājusies. Cerību nākotnei vieš fakts, ka nupat publicētā Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un pārtikas vīzijā līdz 2040. gadam vēlreiz pasvītrots bioloģiskās lauksaimniecības nozīmīgums kvalitatīvas pārtikas ražošanā un zemes apsaimniekošanā.
18.03.2025.