DIDZIS MIĶELSONS lauku saimniecībā „Bāliņi”, kas atrodas Varakļānu novadā, saimnieko pusotru gadu un sevi dēvē par jauno lauksaimnieku. Viņš strādā bioloģiski, un visi darbi „Bāliņos” rit pēc institūciju norādījumiem un prasībām.
– Mēslošana notiek tikai ar savām dabiskajām izejvielām, kā jau tam jābūt bioloģiskā saimniecībā. Agrāk šajos laukos saimniekoja mani vecvecāki, un viņi arī piekopa bioloģisku, videi draudzīgu un zaļu dzīvesveidu. Kad saimniecība tika atstāta man, zināju, ka neko netaisos mainīt, un paliku pie sava uzskata, viedokļa, ka ir jāsaimnieko videi draudzīgi. Atceros, ka bieži braucu ciemos pie vecvecākiem un palīdzēju lauku darbos. Neuzskatu, ka, šādā sfērā darbojoties, būtu jāpiekopj ķimikāliju lietošana vai jāīsteno citas kaitīgas darbības. Varētu teikt, ka izpratne par to, ka jāsaimnieko bioloģiski, manā ģimenē radusies un attīstījusies jau no paaudzes paaudzē, – iepazīstina Didzis.
Spriežot par zaļo dzīvesveidu pasaules līmenī, viņš norāda uz to, cik populāri pēdējā laikā kļūst elektroauto, vienlaikus uzsverot – zinot to, cik daudz elektrības nākas tam saražot, nemaz nevarot teikt, ka tas ir draudzīgi videi. Lauksaimniecības tehnika nemaz tik ļoti nepiesārņo dabu, kā to mēģina iestāstīt.
Vaicāts, kāds ir uzskats par pretrunīgi vērtēto zaļo kursu, Didzis Miķelsons atbild: – Es arī būšu pie tiem, kuri šo rīcību kopumu vērtē negatīvi. Tas ļoti apgrūtina saimniekošanu, rada liekus izdevumus, veicot vajadzīgās tehnikas apkopes un remontus. Tas ir dārgs process, turklāt šis zaļais kurss nemaz nav tik zaļš un labs, kā mums to mēģina pasniegt. Zem tā slēpjas politika, ko parastiem cilvēkiem nesaprast, ja vien nav vēlme iedziļināties. Un sabiedrībai tādas vēlmes nav!
18.03.2025.