Latviskās tradīcijas ir dziļi saistītas ar mūsu kultūru, identitāti un vēsturi. To saglabāšana un turpināšana ir svarīga. Tās ir mūsu saknes un vērtības un palīdz veidot un nostiprināt tautas identitāti. Tradīciju ievērošana veicina kopības sajūtu un stiprina ģimenes un sabiedrības saites, kuras savukārt rada savstarpējo sapratni un piedalīšanos kopējā kultūras mantojumā.
Latviskās tradīcijas ir ne tikai vērtības, kas saistītas ar pagātni, bet arī dzīvotspējīgas sastāvdaļas, kas veido mūsu nākotni. Turpinot tās, mēs sniedzam mantojumu nākamajām paaudzēm. Liels palīgs latvisko tradīciju turpināšanā ir folkloras kopas. Tautas nama "Kalnagravas" folkloras kopa "Libe" darbojas kopš 2013. gada. Tā aktīvi iesaistās latvisko tradīciju popularizēšanā pagastā un novadā, piedalās pasākumos Latvijas novados. Nepilnu gadu folkloras kopu vada Zane Laizāne, kurai latviskās tradīcijas, to nodošana sabiedrībai ir dziļi sirdī.
Tradīcijas bieži vien ir saistītas ar senču dzīvesveidu, ticējumiem un rituāliem, kas sniedz mums iespēju mācīties no pagātnes un saprast, kā mūsu senči izdzīvoja un ko viņi uzskatīja par svarīgu. Viens no senču mantojumiem ir pavasara saulgrieži jeb Lielā diena. Tas ir laiks, kad jāsmeļ dabas enerģija un jāseko simboliem tajā. Šī diena sākas agri ar "putnu dzīšanu", aizdzenot raizes un ļaunumu, ar saullēkta sagaidīšanu, svētot gaismas uzvaru pār tumsu, un ar mutes mazgāšanu strautā vai upē, kas tek pret rītiem, – tā vairojot skaistumu, veselību un enerģiju. Folkloras kopa "Libe" 20. martā pulksten 6 no rīta aicina sagaidīt Lielo dienu pie Biksēres muižas. Būs olu krāsošana, ripināšana un šūpošanās, kas ir plaši zināmas Lielās dienas tradīcijas. Tāpat folkloras kopa rādīs, kā vēl šī diena svinama. Zane Laizāne aicina līdzi ņemt pūpolus, plaucētus bērza zarus, kārklu viciņas, pīnītes un dzīparus, krāsotas olas, kādu apaļas formas rausīti, cepumu vai pīrādziņu.
– Plānojot šo pasākumu, domāju, kā būs, jo, lai sagaidītu Lielo dienu, jāceļas agri. Noteikti būs forši, sagaidīsim saulīti, un visa diena būs būs pilnīgi citā
fokusā, – pārliecināta ir folkloras kopas vadītāja.
Zanei folklora un latviskās tradīcijas ir ļoti tuvas. Ar to viņa ir saistīta vairāk nekā desmit gadu. Folkloras kopu "Libe" vada samērā īsu laiku, un ļoti priecājas par aktīvajām dalībniecēm, piebilstot, ka vienmēr gribētos, lai folkloras kopēju būtu vairāk.
– Ir prieks, ka līdz ar savām mammām folkloras kopā darbojas arī bērni. Mums tie ir četri. Aicinu mūsu kopā iesaistīties un līdzdarboties jebkura vecuma bērnus un jauniešus. Es vienmēr uzskatu, ka mēs no bērniem nevaram prasīt to, ko mēs viņos neieliekam. Mums pašiem viņi ir jāieinteresē. Latviskās tradīcijas, folklora ir viens no tiem, – pārliecību pauž Zane Laizāne. – Ir brīnišķīgi, ja bērni iesaistās un piedalās. Tāpat ir ar pieaugušajiem.
Saglabājot savas tradīcijas, mēs piedalāmies pasaules kultūras daudzveidībā un veicinām izpratni par citām tautām un to kultūrām. Latviešu tautas tradīcijas ir īpašas.
– Mūsu tradīcijām, kuras mēs kopjam, popularizējam un rādām citiem, nereti piešķir pagānismu. Dzīvojot šajā pusē, izrādās kristīgais fons ir izteiktāks nekā galvaspilsētā, kas man bija liels pārsteigums. Likās, ka cilvēki, kas dzīvo tuvāk dabai, saskaņā ar to, vairāk ir saistīti ar tradīcijām, folkloru, tomēr realitātē ir
citādāk, – atzīst Zane. – Latviešu senās tradīcijas un to godāšana sniedz dziļāku emocionālu un garīgu piepildījumu.
Taujājot, vai, pieturoties pie tradīcijām, tiks sagaidīti arī vasaras saulgrieži, folkloras kopas vadītāja teic: – Ņemot vērā, ka šie svētki ir bagāti ar citiem kultūras pasākumiem, šos svētkus atstāsim sev. Šogad maija vidū Cesvaines pusē plānojam svinēt Ūsiņus. Šis ir neparastāks un citādāks laiks. Tas nav noslāņojies ar citiem kultūras pasākumiem, sabiedrībā nav īsti iepazīts.
14.03.2025.