Laikraksta slejās savā pieredzē dalās Ventspils Augstskolas absolvents un Rīgas Tehniskās Universitātes doktora studiju absolvents Matīss Maltisovs.
Matīss dzimis un uzaudzis Madonā, jau kopš bērnības bijis zinātkārs cilvēks.
Šobrīd strādā par vecāko elektronikas inženieri uzņēmumā "Cellbox Labs". Šis Latvijas biotehnoloģiju jaunuzņēmums specializējas vaskularizētu "orgānu uz čipa" platformu izstrādē, lai precīzāk veiktu zāļu atklāšanu. Matīss ir arī docents informācijas tehnoloģiju fakultātē Ventspils Augstskolā. Sekmīgi aizstāvējis promocijas darbu "Augsta sprieguma bistabilo viedo logu elektronisko shēmu darbības metožu izpēte" un ieguvis zinātnes doktora (Dr. ph.) grādu elektronikā.
– To saku visiem, arī saviem studentiem, ka inženieris ir cilvēks, kas, jau no rīta pieceļoties, meklē problēmas un rod tām risinājumus. Mēs esam cilvēki, kam ir zināšanas un instrumenti, ar kuriem varam citiem palīdzēt. Dzīvi sabiedrībai ērtāku dara tieši inženieri projektētāji, kas būvē tiltus, rada mašīnas un iekārtas. Protams, ir darbaspēks, kas to īsteno, bet rasē, pie idejām un izgudrojumiem nonāk tieši inženieri. Jebkuru mājsaimniecības elektrisko ierīci kāds ir radījis, un tas parasti ir inženieris.
Matīsa promocijas darbs "Augsta sprieguma bistabilo viedo logu elektronisko shēmu darbības metožu izpēte" ietver teorētiskos un praktiskos pētījumus par un ap viedajiem logiem, to tehnoloģiskajiem risinājumiem, problēmām ražošanā un realizācijā.
Matīss atzīst – lai arī doktora studijas bija pilna laika, viņam tas bijis kā hobijs, kuru nācies darīt ārpus darba, jo strādājis par elektronikas dizaina inženieri uzņēmumā "HansaMatrix Innovation" un vēlāk – "Lightspace Technologies". Šajos uzņēmumos nonācis, pateicoties promocijas darba tēmai, kur izstrādājis jaunu iekārtu šķidro kristālu darbināšanai industriālā vidē. Uzņēmumā "Lightspace Technologies" kopā ar kolēģiem radīja papildinātās un virtuālās realitātes produktus, piemēram, papildinātās realitātes galvas displeju.
Ar ko zinātnieks nodarbojas šobrīd, un kas ir "orgāns uz čipa"? Matīss skaidro, ka tā ir mikrofluidiska ierīce, kas modelē cilvēka orgāna darbību laboratorijas ap-
stākļos. Tā ir biomimētiska sistēma, kas apvieno dzīvas šūnas un mikroinženierijas tehnoloģijas, lai simulētu orgānu fizioloģiju un reakcijas uz dažādām vielām, tostarp zālēm un toksīniem. Kā tas strādā?
Mikrofluidikā šaurās kanālu sistēmas ļauj kontrolēti plūst šķidrumiem, simulējot asinsriti un barības vielu piegādi šūnām. Orgānam raksturīgās šūnas tiek kultivētas čipā, lai nodrošinātu līdzīgu uzvedību kā īstajā orgānā. Izpētes rezultāti tiek izmantoti zāļu testēšanā, tie ļauj pārbaudīt jaunu medikamentu efektivitāti un drošību pirms klīniskajiem pētījumiem ar cilvēkiem. Tāpat palīdz novērtēt ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēka audiem bez nepieciešamības izmantot dzīvnieku testus. Pacienta šūnas var izmantot individuālai ārstēšanas stratēģijas izstrādei, un interesanti, ka pētījums noder arī kosmosa biomedicīnā – lai pētītu mikrogravitācijas ietekmi uz cilvēka audiem.
– Tehnoloģija strauji attīstās un tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem nākotnes instrumentiem farmācijā, biomedicīnā un toksikoloģijā, – komentē novadnieks.
Ierunājoties par konkurētspēju starptautiskos uzņēmumos, Matīss saka: – Tiklīdz esi izmācījies un ieguvis bakalaura, maģistra, doktora grādu, aizbraucot uz jebkuru citu pasaules malu, tu esi zinātnieks un doktora grāda turētājs. Pret tevi izturas ar cieņu, un tev automātiski pienākas attiecīgā līmeņa amats un atalgojums. Profesionāļu inženierzinātnēs visā pasaulē ļoti trūkst. Nemelošu, ka reizi ceturksnī no ārzemēm saņemu divus trīs piedāvājumus, regulāri ir zvani no uzņēmumiem, kas piedāvā pārcelties. Rudenī bija piedāvājums pārcelties uz Nīderlandi, pirms tam aicināja uz Šveici, kur nodrošinātu pārcelšanos visai ģimenei, bērniem – bērnudārzu, sievai – darbu, ģimenei – dzīvokli vai māju pēc vēlmēm. Tāpat atalgojumu, kas ir Eiropas labais gals vai Amerikas vidus gals. Kāpēc neesmu aizbraucis? Vieglāk ir pieņemt iespējas un pamest Latviju, ko liela daļa arī izdara. Bet man tas nav jautājums par materiālajiem līdzekļiem, drīzāk par vidi un cilvēkiem, kas apkārt. Ar sievu vienojāmies, ka gribam dzīvot Latvijā, lai bērni uzaug savu vecvecāku tuvumā, lai runā latviski un ir mūsu kultūrā. Esmu uzaudzis Latvijā un gribu palīdzēt mūsu valstij attīstīties. Pilnveidoties pats un dot pienesumu citiem. Paši savās mājās taču saimnieki esam – cik paveiksim, tik būs.
25.02.2025.