VMD ģenerāldirektors pagājušā gada nogalē izdeva rīkojumu “Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2025. gadā”. Tas paredz turpināt aizsardzības pasākumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus līdzīgi, kā tas bija pagājušajā gadā.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" 2024. gada monitoringa datiem, kā arī Valsts meža dienesta (VMD) apkopoto informāciju par 2024. gadā izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem.
Dati liecina, ka līdzšinējie aizsardzības pasākumi ir snieguši labus rezultātus, tomēr sanitārie draudi egļu audzēm joprojām ir augsti.
Uz plašāku sarunu aicināju VMD Vidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietnieci MĀRU
VĀVERIŅU.
– Kur mežu īpašnieki var iepazīties, kādi ierobežojumi kurās teritorijās pastāv?
– Rīkojums ir publicēts "Latvijas Vēstnesī" un attiecas uz visiem mežu apsaimniekotājiem. Tajā detalizēti ir aprakstīti noteiktie ierobežojumi. VMD aicina meža īpašniekus izmantot Meža valsts reģistra datus vietnē https://gis.vmd.gov.lv/ (autentificējoties ar latvija.lv).
Tur var skatīt aktuālo informāciju par sava īpašuma mežu, t. sk. arī iepazīties ar tur attēlotajām mizgraužu darbības zonām, kur ar attiecīgām krāsām uzskatāmi redzama gan aizsargājamā mež-
audze, gan B zona, kas ir 100 m no aizsargājamās egļu audzes, C zona, kas ir 101-500 m attālumā. Īpašnieks var redzēt, vai viņa teritorijā vispār ir noteiktas šīs zonas un kurā vietā, kuros nogabalos. Izmantojot 2024. gada satelīta datus, ir atlasītas egļu audzes, kurās konstatētas novājinātas audzes, kuras, iespējams, ir bojājis mizgrauzis vai ietekmējis kāds cits nelabvēlīgs faktors. Šie dati ir attēloti Meža valsts reģistrā ar jaunu datu slāni "2024. gadā detektētie iespējamie bojājumi E audzēs". Mežu īpašniekiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību šīm audzēm, jo tajās arī egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās risks ir lielāks.
– Kad sākās astoņzobu mizgraužu uzbrukumi egļu audzēm?
– Egļu astoņzobu mizgraužu postījumu problēma jau ir visā Eiropā. Pie mums mizgraužu masveida savairošanās sākās pēc 2017./2018. gada, kad uznāca lielās lietavas, pēc tam sekoja izteikta sausuma gads. Mūsu pusē – Madonas un Lubānas apkaimē – šādu ekstremālu laikapstākļu dēļ eglēm, īpaši uz kūdras augsnēm, tika bojāta sakņu sistēma, koki bija novājināti, līdz ar to mizgraužiem vieglāk pieejami.
– Vai kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas saimnieciskās darbības ierobežojumi mežos ir devuši kādu uzlabojumu?
– Mizgraužu masveida savairošanās situācija joprojām ir spēkā visā Latvijā, bet kopumā mizgraužu izplatība ir mazinājusies. Tas ir vairāku apstākļu dēļ, bet viens no faktoriem, protams, ir saimnieciskās darbības ierobežojumi mizgraužu aktīvās sezonas laikā. Saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti no 1. aprīļa līdz 31. augustam, un tie atšķiras pa noteiktajām aizsardzības zonām. Ierobežojumu noteikšana ir saistīta ar mizgraužu bioloģiju – vaboles lielos attālumos jūt skuju koku terpēnu smaržu un pastiprināti lido uz tādām vietām un apdraud arī veselās, necirstās egles. Kā jau minēju, visērtāk aktuālo informāciju iegūt, izmantojot Meža valsts reģistra datus, jo tur īpašnieki varēs arī iepazīties, kuros nogabalos apturēta saimnieciskā darbība izsniegtajiem koku ciršanas apliecinājumiem ierobežojumu laikā. Kā papildu pasākums mizgraužu izplatības ierobežošanai tiek lietoti feromonu slazdi, kas pievilina mizgraužus. To lietošanā ir jāievēro stingri nosacījumi, lai neradītu vēl lielāku kaitējumu, tāpēc privātajos mežos to uzstādīšanu un uzraudzību veic VMD darbinieki. Kaut arī feromonu slazdos mizgrauži mēdz iekrist ļoti lielā skaitā, tomēr tādā vien veidā mežaudzes nosargāt nevar.
Mizgraužu savairošanos ietekmē arī klimatiskie apstākļi – ja būs auksts un slapjš pavasaris, kā arī vasaras otrā puse, tad vaboļu lidošanas aktivitāte ir daudz mazāka.
– Vai spēkā ir VMD atzinums un atļauja izcirst tās egles, kuru mizā pavasarī konstatē svaigus mizgraužu urbumus un tā dēvētos "miltus"?
– Īpašniekus joprojām aicinām apsekot savas egļu audzes, īpaši no 1. aprīļa, kad vaboles sāk aktivizēties. Ir jāpievērš uzmanība pazīmēm, kas liecina, ka mizgrauži jau ir invadējuši egles. Uz egļu saknēm ir sakrājušies brūni mizas milti, kas radušies, kad vaboles iegrauzušās eglē. Tas ir svaigais egļu bojājums. Ja šādus svaigi invadētus kokus īpašnieks savā mežā ierauga, un tās ir vismaz 10 egles uz 1 hektāru, tad šīs vismaz 10 egles ir jāatzīmē dabā un var sniegt iesniegumu koku ciršanai VMD. Pēc audzes apsekošanas un VMD sanitārā atzinuma sastādīšanas, ja situācija būs atbilstoša rīkojumā noteiktajam, tad audzi varēs cirst sanitārajā vienlaidus cirtē arī šajā ierobežojumu periodā. Pēc nociršanas kokmateriāli iespējami ātrāk izvedami no meža ar mērķi, lai ierobežotu vaboļu pievilināšanu un savairošanos.
– Cik ha mūsu novada mežu platību ir izcirsti sanitārajā vienlaidus cirtē?
– Vienlaidus cirtēs pēc VMD sanitārā atzinuma 2023. gadā ir izcirsti 324 ha, bet 2024. gadā – 491 ha meža, bet te ietilpst arī audzes, kurās ir arī citi bojājumu cēloņi.
– Īpašniekiem ir jābūt ļoti gudriem, lai saprastu, ko drīkst un nedrīkst savā mežā darīt.
– Jā, mežu īpašniekiem jāpārzina normatīvu noteikumi, jāseko līdzi aktualitātēm. Aicinām izmantot arī VMD mājaslapā https://www.vmd.gov.lv/lv sniegto informāciju par dažādām jomām, t. sk. VMD sniegtās atbildes par uzdotajiem jautājumiem egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanā.
– Kādas ir prognozes, vai egles turpmāk stādīs mazāk?
– Teiktu, ka nē, jo stādīšana lielā mērā ir atkarīga no kokaudzētavās pieejamām koku sugām, un egļu stādi ir. Attiecībā uz priežu audzēšanu īpašnieki mēdz būt vairāk piesardzīgi, jo tās grūti izaudzēt dzīvnieku postījumu dēļ. Egļu astoņzobu mizgrauži jau pārsvarā bojā 40 – 50 gadus vecus kokus, un kas zina, kāda situācija pēc šiem gadiem būs attiecībā uz mizgraužiem vai kādiem citiem apstākļiem. Daba nemīl tukšumu, kaut kas aiziet bojā, cits nāk vietā. Ja runā par mērķtiecīgu meža saimniekošanu, skatāmies, kā meža resursu var racionālāk izmantot.
– Kādas vēl patlaban ir aktualitātes?
– Lauku atbalsta dienests jau sācis pieņemt projekta pieteikumus Eiropas Savienības atbalsta pasākumiem mežsaimniecībā. Patlaban mežniecībās meža īpašnieki aktīvi iesniedz savus meža apsaimniekošanas plānus, kas ir nepieciešami šo projektu iesniegšanai. Atgādinām, ka spēkā esoši meža inventarizācijas dati ir pirmais priekšnosacījums, lai ne tikai pretendētu uz mežu atbalsta pasākumiem, bet varētu veikt koku ciršanu, un pašam īpašniekam aktuālā informācija palīdz plānot meža apsaimniekošanu.
18.02.2025.