— Mežu, kurā tagad strādāju es, savulaik stādīja un kopa mans vecvectēvs. Sanāks, ka manis stādītie koki būs izauguši un kalpos nevis bērniem, bet mazbērniem un mazmazbērniem, — saka Praulienas pagasta “Skubu” saimnieks Kārlis Kumsārs.
Pirms pāris gadiem saimniecības "Skubi" mežā piedalījāmies Meža pakalpojumu un konsultāciju centra rīkotajā seminārā par mizgraužu postījumiem, to atpazīšanu un saimnieciski pareizu rīcību.
Ierodoties Kārļa Kumsāra īpašumā pēc vairākiem gadiem februāra vidū, vietu, kur norisinājās meža īpašnieku seminārs, grūti atpazīt, jo te ir veikta sanitārā vienlaidus cirte, egļu audzes vairs nav, pārsvarā palikusi zeme jaunam mežam. Kociņi, kas aug vietā, jau ir paaugušies.
"Skubu" saimnieks, arborists Kārlis Kumsārs katru darba dienu no novembra līdz martam strādā savā mežā. Tur arī satiekamies, lai pavaicātu, kāda ir pieredze mizgraužu lietā.
– Mizgraužus eglēs konstatēju tieši pīķa momentā, jo toreiz saskaitīju kādus 20 grauztos kokus. Par egļu astoņzobu mizgrauzi zināju, bet iepriekš uz savas ādas nebija nācies saskarties – tik invazīvi, tik liela armija, tik ātri egles masveidā spēj nokaltēt. Nolēmu tālāk to neaizlaist un vēl kādus 1,5 ha izzāģēju, lai būtu kokmateriāls savām vajadzībām. Citādi, ja pārdotu visus lietaskokus, vēlāk par lielu naudu kokmateriālus pašam vajadzētu pirkt. Parūpējos, lai savai mājai kokmateriālu sagādātu no pašu meža. Meža apsaimniekošanas plānā jau arī bija pienācis laiks mežu cirst. Man viss jau bija saplānots būvniecības lietās, ko no kokmateriāliem vajadzēs, un ka nebūs jāpērk, jo ir savas egles. Mizgrauži par pusgadu pasteidzās ātrāk, sāka parādīt savus zobus un kļuva skaidrs, ka ir jāstrādā ātrāk, lai no meža dabūtu ko vērtīgāku. Vienu gabalu izzāģēju sanitārajā kailcirtē, vienu – kailcirtē, sāku 2022. gadā, turpināju 2023. gadā. Visu izdevās izdarīt laicīgi, arī laikapstākļi ļāva strādāt, tāpēc baigi neraudu, jo paspēju izcīnīties, arī zaudētājs neesmu. Kaimiņu mežs blakus, arī egles, un teicu, ka tas būs pirmais, kur mizgrauži pārvāksies. Mizgrauzim to tikai vajag – līdzās augošas egles ar novājinātu sakņu sistēmu, – novērojumos dalās "Skubu" saimnieks.
Uz jautājumu par to, kādi ir guvumi un zaudējumi, viņš analizē: – Mežs ir vērtība, tāpēc visu laiku jau ir attieksme, ka vajag kokus taupīt un taupīt, kaut tie jau ir izauguši. Eglēm, ko izzāģēju, varētu būt 90-100 gadu. No vienas puses varu teikt, ka egļu astoņzobu mizgraužu neaicinātā klātbūtne mani pasteidzināja ķerties pie darba vismaz pusgadu ātrāk. Bija domāts, ka tiksim galā savām rokām, bet mizgraužu postījumi steidzināja. 5 ha platībā mežu paspējām ātri nozāģēt un jau materiālus iztirgot tajā laikā, kad iepirkuma cenas bija augstas. 2 ha meža pa ziemu arī būs sakopti. Mežā savu postījumu veica arī pagājušā gada augusta vētra un vējlauzes. Ja nav buferzonas, kā vējš iepūš, tā 18 m garš koks ir ārā. Pa ceļam stiprais vējš pielieca ceļā sastaptos kokus. Nu jau viss būs novākts, palikuši kaut kādi nieki, – Kārļa Kumsāra zināšanas un kokkopja arborista prasmes, enerģiskā daba neliek domāt, ka kaut kas te bijis un būs grūti vai sarežģīti.
Ja ceri, ka mežs dabiski atjaunosies, trešajā gadā jau redzi, kas nāk ārā. Meža platību lejasdaļā redzu, ka viss ir forši, viss ir pilns ar skaistiem, maziem bērziņiem, kas dabiski iesējušies. Augšpusē skatos, ka nekas nenāk, un nesaprotu, kāpēc, sēklas taču izsējas. Šopavasar skatīšos, varbūt kas būs jāiestāda. Vienā vietā jau ir safrēzēta zeme, sadzītas vagas, kas tiks apstādītas. Būs vietas, kur ies iekšā bērzi. Vai stādīšu egli? Interesants jautājums, bet mana atbilde – stādīšu, ar cerību, ka izaugs lietaskoks, bet ne visā izcirstajā zemē. Dabā tomēr vajadzētu būt līdzsvaram. Jā, bija pīķis, bet vienā brīdī mizgrauzim vairs nebūs, ko ēst, mazās egles tas liek mierā. Tā, protams, ir spēle ar dabu.
Kad prasu par palīgiem, Kārlis atklāj, ka viņam ir ikgadējs pasākums "Skaidu galvu festivāls", kad tiek sapulcināti kolēģi arboristi un tiek paveikts lielāks darba apjoms.
Kārlis Kumsārs, stāstot par kokmateriālu, ko iegūst, izzāģējot mizgraužu bojātās egles, uzsver, ka mizgrauža bojātie apaļkoki vairs nav augstvērtīgs lietaskoksne, bet tomēr kvalificējas kā materiāls, aiziet malkai. Tagad beidzamie nozāģētie koki ātri tiks izvesti un realizēti. Iepirkuma cena gan vairs nav tā, kas pirms pāris gadiem, bet vidējā līmenī, naudas cipars, ko saimnieks saņem, ir mazāks.
18.02.2025.