No Latvijā iegādātajiem medus paraugiem 70 % jeb 14 no 20 neatbilst autentiska medus standartiem. Tā teikts Latvijas Biškopības biedrības (LBB) vēstījumā, atsaucoties uz Igaunijas laboratorijā “CelviacCC” veiktajiem medus paraugu analīžu rezultātiem.
Analizētie medus paraugi iegādāti Latvijas lielveikalu ķēžu tirdzniecības vietās Jelgavā, Jūrmalā un Liepājā.
Kā norāda LBB, par medu tiek uzskatīta dabīga, salda viela, ko ražo bites no augu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēta vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.
ES medus ražotāji un fasētāji nedrīkst rūpnīcā sintezētam medus produktam uz etiķetes norādīt, ka tas ir medus, kā arī autentisku medu nedrīkst sajaukt ar pārtikas cukura sīrupu vai produktu, kas neatbilst autentiska medus standartam.
Zemkopības ministrs Armands Krauze ir uzdevis ministrijas un PVD amatpersonām nekavējoties sākt sarunas ar Eiropas Komisiju, lai sakārtotu dabīga medus autentiskuma kontroli, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi.
PVD ir uzsvēris, ka, skatot pēc pašreizējā ES regulējuma, Latvijā mazumtirdzniecībā tirgotais medus atbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām un uzturā to var lietot kā ievārījumu vai jebkuru citu rūpnieciski ražotu pārtikas produktu. Atbilstoši neakreditētās DNS testu metodes rezultātiem daļa nopērkamā medus ir mākslīgi ražots pārtikas produkts un, tiklīdz dabīga medus autentiskuma kontroles metode, kādu pielietoja laboratorijā Igaunijā, tiks akreditēta, šādu medu veikalos drīkstēs tirgot tikai ar norādi, ka tas ir mākslīgs medus.
Ko par to domā biškopji?
Murmastienes pagasta ZS "Pļaviņas" biškopis Tālivaldis Sprūdžs: – Godīgi sakot, neesmu pētījis medu lielveikalu plauktos. Zinu, ka "Vinnis" medus ir nopērkams veikalos, ka medu ieved arī no citām valstīm. Lielveikali, protams, apgalvos, ka medus ir labs, tam ir veiktas analīzes. Ko varu ieteikt? Nu nepērciet medu lielveikalā! Nepērciet šaubīgu medus burciņu, kas akcijā maksā 3-4 eiro. Izvēlieties normālu medu no vietējiem biškopjiem. Mūsu pusē taču ir tik daudz biškopju! Kam medus vajadzīgs, sameklējiet savu biškopi. Katrs taču izvēlas, kādu medu lietot un kur to iegādāties. Biškopis, no kā medu pērkat, nekad neriskēs ar savu vārdu, lai realizētu nekvalitatīvu medu. Taču LBB jau sen vajadzēja pievērsties medus tirgum, jo tiek ievests arī medus no ārzemēm, iespējams, sīrups. Esmu strādājis sovhoza laikos. Atceros, ka vienugad bija slapja vasara, labi, ja medus bija tik, cik pašam, bet valstij bija jānodod 400 kg medus. Izdeva pavēli – barot bites ar cukuru, lai varētu izpildīt valsts plānu. Atbraucu uz Madonu, iegādājos tonnu cukura, atvedu, bet laiks uzlabojās. Pļavās, kas bija nopļautas, atauga atāls. Baltais āboliņš ziedēja, bija tik silts, un bites pienesa tik daudz medus, ka nevajadzēja barot ar cukuru, tikai rudenī piebarot. Varbūt kāds arī paspēja cukuru izmantot. Saka, ka strīdīgs jautājums ir arī tas, ka medus nesacukurojas. Normāli taču medus sacukurojas.
LBB Madonas nodaļas vadītājs Jānis Puriņš, kas saimnieko ZS "Jaunspieķi" bišu dravā Cesvainē saka: – Man nav, ko teikt, jo šeit nav runas, ka kāda problēma ir veikalos. Problēma ir, runājot par medus, kas ievests no ārzemēm, kvalitāti, jo ir aizdomas, vai tas ir īsts medus. Pasaulē ir jaunas metodes, kur laboratorijas analīzēs ar DNS palīdzību var noteikt, vai medus tiešām ir izgājis caur bišu stropu. Pa vidu bites medū atstāj kādas daļiņas gan no sava DNS, gan no ziediem, gan mikrofloras, gan vaska. Ar DNS analīžu palīdzību var atklāt, ka ir arī mākslīgais medus, kam ir maza saistība ar dabu un bitēm. Tas ir arī viens no mīnusiem, ka avīzēs redz nofotografētu veikala plauktu, kur ir ļoti dažāds medus, un cilvēki jau sāk domāt, ka te noteikti ir kāda ēna, rodas šaubas par jebkādu medu, neuzticība veikalu sistēmai. Šeit ir problēma, ka Latvijā tiek ievests un fasēts medus pat bez valsts izcelsmes. Pat, ja būtu zināma, var taču skaidri uzrakstīt, ka ievests no Ķīnas, Ukrainas vai Argentīnas. Mums, vietējiem biškopjiem, ir jāraksta partija, jādala medus, kas kurā dienā ir ņemts un no kuras dravas. Man pat vienā dienā ir jāraksta kādas septiņas partijas (katrs spainis ir sava partija), un mums vēl piesienas par medus izsekojamību. Ja nezina pat valsti, no kuras medus ievests, tad kāda tur ir atbildība. It kā daudzi piekrīt, ka ir medus, ko nevar uzskatīt par autentisku, bet ir jāakreditē laboratorijas metode, kas to pierāda. Neīstais medus var palikt plauktā, bet ar citu etiķeti, lai būtu godīgi.
11.02.2025.