Autoceļu, ielu un ietvju uzturēšana ir ļoti nozīmīga gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Sakārtoti ceļi ir garants drošākai ceļu satiksmei. Par to ikdienā rūpējas gan valsts autoceļu uzturētāji, gan pašvaldība, kuras pārziņā ir aptuveni 1600 km ceļu. Ceļu uzturēšana un atjaunošana prasa lielus līdzekļus, pašvaldība strādā, lai gan lauku teritorijās, gan pilsētās ceļu un ielu stāvoklis uzlabotos.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritorijas pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls iezīmē:
– Kopumā vērtējot situāciju gan uz valsts autoceļiem, gan pašvaldības ceļiem, būšu optimists un teikšu, ka kopējā situācija mūsu novadā ir apmierinoša. Viennozīmīgi – vēl ir daudz, kur tiekties. Tas attiecas gan uz ceļu, grāvmalu stāvokli, gan ceļa zīmju redzamību un satiksmes organizēšanu. Protams, ir atsevišķas kritiskas vietas, par kurām jādomā, kā situāciju risināt. Tādas situācijas ir iezīmējušās, piemēram, Madonas pilsētā pie izglītības iestādēm. Rīta cēlienos pie vidusskolas, Valsts ģimnāzijas un pirmsskolas izglītības iestādes "Saulīte" ir ļoti liela plūsma. Konkrēti Valdemāra ielas posmam gar vidusskolu ir tehniskais risinājums un ir veikts finansējuma pieprasījums. Tāpat tiek domāts, kā rast risinājumu pie Madonas Valsts ģimnāzijas, lai bērniem būtu ērtāka un drošāka nokļūšana skolā.
Jautājums par gājēju pārejām vienmēr ir ar divām pilnīgi diametrālām pusēm. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka gājēju pārejai jābūt teju katrā krustojumā, savukārt satiksmes organizēšanas speciālisti un „Latvijas Valsts ceļi" uzsver, ka pārspīlēt ar gājēju pārejām nevajadzētu. Ir jāvērtē satiksmes kustība un nevajag pieradināt cilvēkus, ka viņi var braucamo daļu šķērsot tur, kur vēlas. Šādi paradumi var apdraudēt gājēja dzīvību un veselību.
Savukārt, runājot par lauku ceļiem, lielākās problēmas iezīmējas atkalas laikā. Mēs dzīvojam reģionā, kur ziemas sezonā var būt gan sniegs un lietus, gan ledus. Grants seguma ceļus ar sāls maisījumu nedrīkst apstrādāt. Ja ir ilgstošāka atkala, lauku ceļi tiek skrāpēti.
Darbs, uzturot ceļus un ielas, ir nebeidzams. Tas prasa rūpes, nepārtrauktu plānošanu, uzturēšanu un atjaunošanu. Piemēram, nesen noasfaltēts ceļš pēc desmit gadiem ir jāatjauno.
– Minējāt, ka, aptverot visu novadu, pašvaldības pārziņā ir aptuveni 1600 km ceļu.
– Tie iedalās trīs lielākās grupās, bet kopējais kilometru daudzums ir liels. Protams, ja novadam pievienosies Varakļāni, kilometru skaits augs. Lielākā rūpe par ceļu uzturēšanu ir attiecīgo teritoriju pagastu pārvalžu vadītājiem kopā ar īpašumu uzturēšanas nodaļu vadītājiem. Savukārt projektus un lielāku investīciju piesaistīšanā palīdzību sniedz pašvaldības Projektu ieviešanas nodaļas darbinieki.
– Atskatoties uz aizvadīto gadu, daudz darbu tika paveikts, gan atjaunojot ielas Madonā, gan ceļus pagastos.
– Gan valstī, gan pašvaldībā rūpējas par savas atbildības ceļiem. Aizvadītajā gadā atjaunojot ceļus novadā, liels nopelns ir "Latvijas Valsts ceļiem". Mūsu uzdevums ir uzturēt kontaktus un komunicēt, lai „Latvijas Valsts ceļi" savos plānos iekļautu tos autoceļus, kas mums šķiet prioritāri un svarīgi. Par pašu ceļiem, protams, rūpējamies mēs paši.
– Kā līdz šim pagastu pārvaldēs ir veicies ar pašvaldības ceļu uzturēšanu?
– Ik gadu valsts autoceļu inženieris brauc apsekot pašvaldības ceļus katrā teritorijā. Pēc tam tiek saņemti apsekošanas atzinumi, kuros ir konstatētas problēmsituācijas, kas ir jānovērš. Pozitīvākais ir tas, ka lielas un būtiskas epizodes nav konstatētas. Lielākoties ir nekorekti aizpildīta dokumentācija, kas attiecas uz mērķdotācijas izlietojumu, kādu šķību ceļa zīmi, zīmi, kas uz mazāk svarīga ceļa ir aizsegta ar krūmu. Tāda rakstura pārkāpumi ir konstatēti katru gadu. Būtiski pārkāpumi, piemēram, ceļš ir neizbraucams vai ir izskalotas caurtekas utt., nav konstatēti. Tas nozīmē, ka teritorijās atbildīgie cilvēki ar šo darbu, manuprāt, tiek galā.
Tāpat kā līdz šim, ceļu ikdienas uzturēšana ir pagastu pārvalžu pārziņā, piemēram, greiderēšana, sniega tīrīšana, caurteku labošana, apauguma un krūmu tīrīšana ceļmalās. Pēdējie darbi reizēm mēdz būt sarežģītāk izpildāmi, jo jāseko līdzi nospraustajām robežām, lai, veicot krūmu tīrīšanu, neiebrauktu privātpersonas zemē. Reizēm tas rada asas diskusijas.
– Daudzu gadu garumā Madonas novada pašvaldība nāk pretī viensētās dzīvojošajiem un ziemas periodā tiek iztīrīti ceļi uz katru viensētu.
– Madonas novada bijušajā teritorijā šāds pakalpojums bijis jau izsenis. Pēc pēdējās reformas, kad Madonas novadam pievienojās Ērgļi, Lubāna un Cesvaine, šo pakalpojumu ieviesām arī šajās teritorijās. Galvenā motivācija, kāpēc tas tiek darīts – pilsētās un lielākos ciematos dzīvojošie saņem daudz vairāk pašvaldības pakalpojumu, piemēram, ietves, ielas, apgaismojumu, tāpat pašvaldības tiešais pakalpojums ir vieglāk sasniedzams. Savukārt laukos dzīvojošais tiešo pašvaldības pakalpojumu izjūt mazāk. Sniega iztīrīšana uz lauku viensētām ir viens no soļiem, ko pašvaldība var spert pretī viensētās dzīvojošajiem. Protams, vispirms tiek tīrīti nozīmīgāki ceļi, lai var izbraukt skolēnu autobusi, sabiedriskais transports utt. Tikai pēc tam tiek tīrīti ceļi uz viensētām.
– Šogad ziema lutina, un tikai retu reizi bijis jātīra sniegs, kas noteikti ļauj ietaupīt līdzekļus pagastu pārvaldēs…
– Pilsētā šajā ziemas sezonā tika tīrītas un kaisītas ielas un ietves. Tāpat arī pagastos, ziemas uzturēšanas darbi tika veikti. Sniega šobrīd nav, un tas mazliet priecē, ka līdzekļi mazliet ietaupās, tomēr ar bažām lūkojamies, kas notiek ar ceļiem. Grants seguma ceļiem šī ziema ir ļoti nepateicīga, un šajā periodā ceļi tiek ļoti bojāti.
Vērtējam situāciju, un ir autoceļi, kur jau ir uzstādītas masas ierobežojumu ceļa zīmes. No vienas puses to vajadzētu darīt, no otras – saprotam, ka, ieviešot ierobežojumus ilgstošā periodā, tiek traucēta saimnieciskā darbība. Jautājums par ierobežojumiem ir dienas kārtībā, bet tas tiek rūpīgi izvērtēts, kurā brīdī ierobežojumus ieviest.
– Rūpējoties par ielām un ceļiem, pašvaldībā tiek īstenoti dažādi projekti. Vai arī šogad tiks kāds īstenots?
– Aizvadītā gada nogalē tika iesākti divi lieli projekti, kas ir asfalta seguma ieklāšana uz Kalsnavas arborētumu, kas ir viens no tūrisma galamērķiem. Savukārt otrs projekts ir rūpnieciskās zonas izbūves ietvaros. Tā ietver divas aktivitātes – rūpniecisko zonu un Cesvaines apvedceļu. Katrā administratīvajā teritorijā tiek plānota kāda aktivitāte, kas saistīta ar ceļu stāvokļa uzlabošanu – asfalta seguma atjaunošana, ielu dubulto virsmu apstrāde. Plāns darbiem ir sastādīts, ieceres atliek realizēt.
– Pēdējos gados dzirdams, ka vairāki valsts autoceļi tiek nodoti pašvaldību pārziņā. Vai tas neuzliek papildu slogu pašvaldībai un pagastu pārvaldēm?
– Tas nav process, kas ļoti iepriecina. „Latvijas Valsts ceļi" ir izvērtējuši savu saimniecību un ir saraksts ar ceļiem, ko piedāvā pārņemt pašvaldībām, tostarp arī Madonas novada pašvaldībai. Tie ir teju 300 kilometri. Rūpīgi izvērtējot, pārņēmām atsevišķus ceļus gan tepat pie pilsētas, gan pagastos un tikai pavisam nelielu daļu. Saimniecība paliek lielāka, kas uzliek papildu pienākumus un slodzi.
– Drošas ceļu satiksmes pamatā noteikti ir sakārtoti ceļi. Šobrīd daudziem sāpe ir autoceļš P30. Lai gan tas ir valsts ceļš, varbūt savs vārds tā atjaunošanā ir arī pašvaldībai?
– Autoceļa posms no Inķēnkalna līdz Madonai ir projektēšanas stadijā. Kad darbi tiks uzsākti, šobrīd vēl nevaru pateikt. Šis ceļa posms nav aizmirsts, to varu apliecināt.
Šis ir vienīgais ceļš, kurš ved prom no Madonas un nav rekonstruēts. Noteikti tuvākajos gados arī šis ceļa posms iegūs jaunu segumu.
28.01.2025.