— Laukos bioloģiskie atkritumi nav problēma, tā ir drīzāk risināma lieta pilsētniekiem, kam nav sava mazdārziņa un kas līdz šim, piemēram, kartupeļu mizas ir metuši kopējā atkritumu konteinerā, — viedoklī dalās SIA “Latvijas Lauku konsultāciju birojs” Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante Alise Lutinska.
Viņa dzīvo un saimnieko lauku saimniecībā "Blieķukalns" un par to, kur kur likt bioloģiskos atkritumus, galvu nelauza. Laukos parasti ir dzīvnieki, vistas, kas apēd virtuves atlikumus.
– Ja rudenī paliek pāri āboli, kas nav bojāti, atdodu knābāt vistām, vai īpaši labos ābolus – zirgiem. Viņiem tas ir gardums. Olu čaumalas sasmalcinu, un tās apēd vistas. Arī ēdiena atliekas apēd vistas, bet, ja gadās, ka ir kas sabojājies, vistām vairs bojātas atliekas nevar dot.
Taču risinājums ir komposta kaudzes izveide, un visu, kas ir organiskās vielas, var kompostēt. Visus bioloģiskos atkritumus var un vajag likt kompostā. Pēc jaunajām prasībām būtu labi, ja apakšā liktu salmu vai skaidu kārtu, bet ja nav, svarīgi ir izvēlēties vienu konkrētu vietu, kur veidot kompostu, var likt organiskos atlikumus kādā koka kastē, un viss notiks.
Tā kā manā saimniecībā tāda komposta kaudze ir (arī daudzās lauku mājās ir vieta komposta kaudzei), tad visus organiskos atkritumus salieku kompostēties. Tā kā ir pieejami zirgu mēsli, tad komposta kaudzes pamatā lieku mēslus, ko izved no staļļa, jauc kopā ar salmiem vai skaidām, kā arī mizas, ko nevar atdot dzīvniekiem. Citi kompostā liek arī nezāles, nopļauto zāli, nogrieztus un sasmalcinātus zarus u. c. Ieteiktu pamēģināt izmantot arī kompostētāju. Latvijā ir SIA "Bioefekts" ražotais biokompostētājs. To var nopirkt dārzkopības veikalos ("Depo", "Mājai un Dārzam", pavasaros arī stādu tirgū u. c.) Uz 1×1 m komposta kaudzi var izmēģināt vienu mazo paciņu pielikt, un tas veicina komposta labāku sadalīšanos, arī nekas nesmako. Kompostētāja klātbūtnē nekādas sēnes neveidojas, jo kompostētājs visu dezinficē. Biokompostētāju iegādei jāatrod piemērotākais brīdis, kad ir cenu atlaides.
Protams, ir svarīgi, vai kompostu veido ar vai bez kompostētāja. Ja biokompostētāju neizmanto, var savairoties sliktie mikroorganismi, attīstīties pelējums, un, ja pēc tam kompostu plāno izmantot kādā zemeņu dobē vai kartupeļiem, stādījumi var sākt pūt, slimot. Tas attiecas arī uz slimo kartupeļu lakstu kompostēšanu, bet, ja lieto biokompostētāju, visi procesi notiek, kā vajag.
Iesaka kompostētāju pievienot arī brūnajos konteineros, jo pēc tam iegūst tīrāku kompostējamo masu, stāsta Alise Lutinska. Te gan ir iebildes, ka kompostētājs neko nedos, ja sametīsim visu – gan to, ko drīkst, gan to, ko nedrīkst.
Viņa atklāj, ka, braucot pa lauku saimniecībām, neviens neprasa, kur likt organiskos atkritumus. Tieši otrādi, mēģina iegūt vairāk komposta, jo Latvijas augsnē ir mazs organisko vielu saturs.
Interesējoties par to, cik ilgā laikā komposts ir gatavs lietošanai, Aija Lutinska dalās vērojumos: – Citi kompostu izmanto jau pēc gada, bet man patīk, ka komposts tiek noturēts ilgāk. Tas attiecas uz lapu, zaru, lakstu kompostēšanu. Saka, ka ozola lapas sadalās lēnāk, bet tas, ka process norit ilgāk, neliecina, ka veidotos kaut kas kaitīgs. Ar laiku sadalās viss organiskais, nav novērots, ka kaut kas nesadalītos ar kompostētāja klātbūtni. Protams, būtu pareizāk, ja vēl kaudzi pārraktu vai rušinātu. Parasti gan rušināšanai laika nepietiek, jo laukos ir tik daudz citu darbu, ko darīt. Bet ir taču sliekas, kas rušina, mazie mikroorganismi strādā.
Kad komposts ir gatavs izmantošanai, tas ir ļoti auglīgs, to var atgriezt zemes auglībai, augiem, izņemot krūmmellenes, kam vajag skābu augsni.
21.01.2025.