Nezinām, kad cilvēki sāka veidot sniega figūras. Iespējams, tās ir alu sienu gleznojumu laikabiedri, bet pierādījumu tam nav.
Leģenda vēstī, ka XIII gs. tādu izveidojis bruņinieks Džovani Bernardone, lai sevi un ģimeni aizsargātu no velniem – kristieši ticēja, ka sniegs ir eņģeļu dāvana, tāpēc spēj pasargāt no ļaunuma. Šādus sargus veidoja pie mājām – ļaunie gari tos sajauks ar dzīviem cilvēkiem, iemiesosies tajos un pavasarī, sniegam kūstot, ies bojā. Svētais Asīzes Francisks mācīja, ka izkusušais sniegs paceļas atpakaļ debesīs, ticīgie tāpēc sāka veidot mazas sniega figūriņas; tām iečukstēja ausī vēlēšanos, kuru sniegs aiznesa eņģeļiem. Zīmējums kādā Nīderlandes Karaliskās bibliotēkas 1380. gada lūgšanu grāmatā varētu būt vecākais sniegavīra attēls – izskatās, ka to kausē uz uguns. Nākamais sniegavīrs minēts 1408. gadā – vīnu tirgotājs Bartolomeo del Koracca savā dienasgrāmatā apraksta 120 cm augstu sniega figūru. Ap 1434. gadu Arrasā (Francijā) veidoja sniega figūras gan par vēsturiskām, gan sadzīviskām tēmām. No 1481. gada Briselē regulāri notika sniegavīru festivāls, 1511. gadā vairāk nekā piecdesmit ainās sagrupētās 110 sniega figūras par politiskām un reliģiskām tēmām nodēvēja par „1511. gada brīnumu"; tas tika iecerēts, lai mierinātu nabadzībā un badā grimstošos ļaudis. Pilsētnieki atbildēja pa savam, izveidojot virkni pornogrāfisku sniega veidojumu. Mikelandželo biogrāfs Džordžo Vazāri vēstī, ka dižais itāļu tēlnieks un arhitekts 1494. gadā izveidojis sniega skulptūru, iespējams – slavenā „Dāvida" modeli. 1597. gadā Šekspīrs lugā „Ričards II" piemin „kūstošu sniega karali". No 1690. gada ir ziņas par sniegavīriem Ziemeļamerikā. Angļu kolonijas Skenektadi vārtu sargi kāda aukstā vakarā devās uz krogu sasildīties, savā vietā atstājot sniegavīrus. Sākotnēji sniegavīrus uzskatīja arī par baisiem bargās ziemas iemiesojumiem, kuri pilnmēness naktīs var atdzīvoties un nest briesmas, tikai vēlāk tie kļuva par mīlīgiem bērnu rotaļu biedriem. Līdz XVIII gs. tos veidoja tikai pieaugušie, bērni ar tiem tikai rotaļājās. 1770. gadā Leipcigā iznākušā bērnu dziesmu krājumā pirmo reizi minēts vārds „Schneeman" – sniegavīrs, bet 1780. gadā Daniels Hodoveckis vara grebumā attēloja šādas bērnu rotaļas. Līdz XVIII/XIX gs. mijai sniegavīru necēla no saveltām sniega bumbām, bet gan veidoja ar lāpstām cilvēka izskatā. Eiropā tos veido no trīs sniega bumbām, Āzijā – no divām.
17.01.2025.