Senatnē ziņneši ziņojumus adresātiem nogādāja mutiski, Persijā šāds ziņnešu tīkls pastāvēja jau IV gs. p. m. ē. Ziņneši vēstis nesa arī Grieķijā.
Ziņu ātrums bija iespaidīgs – skrējēji „hemerodromos" 225 km no Atēnām līdz Spartai esot veikuši divās dienās. Kad pirms 5000 gadiem radās rakstība, nesa rakstiskus paziņojumus. Romas impērijā ziņu, preču un cilvēku pārvadāšanu veicināja romiešu izveidotā 300 000 km garā ceļu sistēma, kas nodrošināja ātru pārvietošanos arī zirgu transportam. Apmēram vienas dienas ceļa attālumā bija posita statio, kur kurjeri varēja nomainīt zirgus, pilsētās mansio posita piedāvāja iespēju paēst un pārnakšņot. No to latīniskā nosaukuma dzima mūsdienu vārds „pasts". Stacijās gatavībā bija gan kurjeri, gan zirgi, kas sūtījumu nekavējoties veda tālāk. Sabrūkot Romas impērijai, sabruka arī pasta sistēma, nebija jau arī vēstuļu, ko pārvadāt – tikai nedaudzi prata lasīt un rakstīt. Zinātnes un izglītības centri šajā laikā bija klosteri, un ziņu apmaiņu pamatā nodrošināja ceļojošie mūki. VI-VIII gs. starp reliģiskajiem centriem veidojās informācijas apmaiņas tīkls, tādu centās veidot arī bruņinieku ordeņi. XIII gs. Vācu ordenis jau bija izveidojis kurjeru tīklu, kas, pārvadājot valdnieku, augstmaņu, vēlāk arī tirgotāju ziņojumus, guva vērā ņemamus ienākumus. Tomēr viduslaiku Eiropas valstiņu jūklī par kaut kādu vienotu pasta sistēmu nebija ne runas, tas kļuva iespējams, tikai veidojoties lielākām impērijām. 1451. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs III itāļu dižciltīgajam Roger della Torre e Tassis uzdeva izveidot ātrus un drošus sakarus starp ķeizara mītni Insbrukā un armiju Itālijā. Tas uzdevumu veica spīdoši un kļuva par ķeizara pasta vadītāju. Sadarbība starp ķeizara galmu un Thurn un Taxis dzimtu (viņi savu uzvārdu vāciskoja) kļuva ciešāka, Maksimilians I 1490. gadā Francim fon Taxis uzdeva veidot un uzturēt pasta tīklu visā impērijā. To veidoja, atdzīvinot romiešu pasta staciju ideju, drīz tajā iesaistījās arī Francijas un Spānijas karaļu rezidences. Sākumā tīkls apkalpoja tikai valdnieku un valsts pārvaldes korespondences, bet no 1506. gada kļuva pieejams arī privātpersonām. Pastu, protams, pārvadāja par maksu un, kad pasta sakari aptvēra praktiski visu Eiropu, dzimta kļuva slavena un bagāta. XVII gs. pasts sāka kļūt par valsts iestādi. Latvijā, kad Rīga 1282. gadā iestājās Hanzas savienībā, sākās pasta apmaiņa ar Rietumeiropas pilsētām, ko nodrošināja Livonijas ordeņa locekļi, mūki, svētceļnieki. 1632. gadā, zviedru pārvaldes laikā, sakās publiskā pasta veidošana Vidzemē.
03.01.2025.