JĀNIS STEĶIS ir viens no pirmajiem balvas „Zelta čiekurs” ieguvējiem. Šo atzinību viņš saņēma 2005. gadā par meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un visus šos gadus viņš turpina ieguldīt lielu darbu un arī līdzekļus mežu apsaimniekošanā un atjaunošanā.
Jānis un Līga Steķi dzīvo un saimnieko „Kalna Antēnos", kas atrodas Cēsu novada Kaives pagastā, bet daļa saimniecības ir arī Madonas novada Jumurdas pagastā. Tas ir Jāņa dzimtas īpašums, un tā pirmsākumi ir meklējami vairāku gadsimtu senā vēsturē. Viņš zina stāstīt, ka pirmais zināmais sencis bijis muižas mežsargs, kurš te dzīvojis ap 1600 gadiem, un šis īpašums patiešām atrodas ļoti skaistā vietā. Braucot no Madonas uz „Kalna Antēniem" apkārt sniegotajam Inešu ezeram, varējām tikai iztēloties, kāds skaistums te paveras vasarā. Patīkami bija arī ieiet kārtīgā lauku sētā, kur ir ne tikai dzīvojamā māja, pirts, bet ir saglabāta rija un arī vecā dzīvojamā māja.
Jānis Steķis ir Latvijā pazīstams mežu saimnieks. Viņš ir viens no filmas „Sava meža saimnieks" dalībniekiem. Savulaik „Kalna Antēnus" Valsts meža dienests bija izveidojis par demonstrējumu saimniecību, kur tika organizēti semināri. Jānis labi atceras to laiku un atzinīgi vērtē pieredzes apmaiņu mežu īpašnieku vidū un arī mums, iepazīstinot ar savu meža saimniecību, parāda vietu, kur noticis ne viens vien seminārs.
– Toreiz bija tāds kā modes kliedziens tos rīkot nevis mežniecībās, bet dabā pie mežu saimniekiem. Un tas bija ļoti vērtīgi, jo viens ir uzklausīt pieredzi un skatīties attēlus uz ekrāna telpās un pavisam cita lieta, ja esi mežā un visu vari redzēt savām acīm, kāds izskatās atjaunots mežs, izkoptas jaunaudzes, pārliecināties, kā pareizi jāveic retināšana, izvēloties kokus, kurus atstāt, bet kurus ne. Tad raisās arī ļoti ieinteresētas diskusijas un aktīva viedokļu apmaiņa, – atzīst pieredzējušais mežu saimnieks.
Jāņa Steķa īpašumā ir ap 60 ha meža. Viņš gan uzskata, ka nekas liels tas vairs neesot, jo tagad mežu īpašumi jau daļai pārsniedz 1000 hektārus. Taču tā ir platība, kur darbošanās ir gana liela.
– Mežs te ir bijis visu laiku, un tam te patīk, koku stādījumiem te ir piemērota augsne. Tie ir dažāda vecuma, viena daļa ir pirms 50-60 gadiem un vēl agrāk stādītie koki, bet lielākoties tie ir 20-30 gadu veci, un tie ir jau manis paša stādījums. Pārsvarā stādu egli, nedaudz vējgāzē cietušo koku vietā – arī priedi. Ir arī bērzs, bet tikai tur, kur tas ir pats iesējies, – atklāj Jānis.
Atjaunojot mežu, tiek iegādāti kvalitatīvi stādi, un meža atjaunošanā ieguldīti gan paša līdzekļi, gan piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Veiksmīgi ir īstenoti vairāki ES finansēti projekti. Ļoti laba sadarbība jau daudzu gadu garumā ir izveidojusies ar Meža konsultāciju pakalpojumu centra vecāko konsultanti Mairitu Bondari, kura regulāri informē par aktualitātēm meža nozarē, iespējām piesaistīt valsts un ES finansējumu, kā arī sniedz nepieciešamo palīdzību projektu izstrādē.
– Līdzekļu piesaistē ir jāizmanto katra iespēja gan mežu atjaunošanai, gan jaunaudžu kopšanai, gan postījumu novēršanai, – ir pārliecināts Jānis.
Diemžēl lielu postu nodara skujkoku lielākais bieds – mizgrauzis. To savā īpašumā ir pieredzējis arī Jānis Steķis, kad mizgrauža nodarīto postījumu dēļ bijis jāizzāģē piecdesmitgadīgie koki apmēram pusotra hektāra platībā, un nu to vietā ir iestādītas jaunas eglītes.
Pieredzējušais mežsaimnieks atzīst, ka cīnīties ar mizgrauzi ir tikpat kā ar vējdzirnavām. Efektīvākais veids, kā no tā tikt vaļā, diemžēl ir zāģis, nozāģējot nokaltušos šī kaitēkļa skartos kokus un to vietā veidojot jaunus egļu stādījumus, jo gluži pārņemt zviedru pieredzi, kad skujkoku meži pārvēršas par lapu koku mežu un pēc tam vairs skujenieka nav, arī negribētos.
Jānis gan ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka skujkoku meži Latvijā būs arī nākotnē – par spīti klimata izmaiņām, par spīti mizgraužu nodarītajiem postījumiem, piebilstot, ka tas, protams, būs atkarīgs arī no mūsu attieksmes – kā mēs apsaimniekosim mežus, vai sekosim dzīvnieku balansam mežā, jo arī zvēri, ja tie savairojas par daudz, mežiem nodara lielu kaitējumu.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
27.12.2024.