Madonas novada domes deputāte Sandra Maksimova vienā no sēdēm aktualizēja jautājumu par telpu izmantošanu apvienību un pagastu pārvalžu ēkās, kas pēdējos gados vismaz daļā ir „patukšotas”. Viedokli par iespējām pilnvērtīgāk izmantot pašvaldībai piederošās ēkas un telpas, lūdzu izteikt Ļaudonas un Kal-
snavas pagasta pārvalžu vadītāju Artūru Portnovu un Cesvaines apvienības pārvaldes vadītāju Vilni Špatu.
Telpas tiek piedāvātas
– Par to, lai telpas tiktu izmantotas, jau tiek domāts. Vismaz tā ir abos manis vadītajos pagastos. Tiklīdz telpas tiek atbrīvotas, tām tiek meklēts jauns pielietojums, – atzīmē Artūrs Portnovs. – Arī informācija tiek ievietota pašvaldības saziņas kanālos, tāpat paši meklējam potenciālos īrniekus un par brīvajām telpām, ja tās kādu laiku netiek izmantotas, informējam gan uzņēmējus, gan citus interesentus. Piemēram, Kalsnavā atbrīvojām lielo kabinetu un to iznomājam mežsaimniekam, un nu mums nav jāmaksā lielie apkures rēķini. Patlaban Ļaudonas kultūras nama ēkā meklējam īrniekus kafejnīcas telpām. Katrā ziņā tā nav, ka kāds speciāli negribētu kaut ko iznomāt, jo tas būtu tikpat kā šaut sev kājā, apmaksāt tukšo telpu uzturēšanu un nedod tās citiem.
Darbinieku mazāk
– Arī mums Cesvaines apvienības pārvaldē darbinieku ir mazāk, bet situācija nav tā sliktākā. Protams, bija laiks, kad vienā kabinetā strādāja divi vai pat trīs speciālisti, bet tagad tajos ir pa vienam darbiniekam. Nosacīti tukšajās telpās mums ir izvietots arhīvs, bāriņtiesa, kura te ir reti, – atzīst Vilnis Špats. – Taču jāņem vērā, ka arī tad, ja ir kāda brīva telpa, tā ne vienmēr ir piemērota nomai. Drīzāk pašvaldības darbiniekus nevajadzētu tā koncentrēt centrā. Domāju, ka Madonas novads, decentralizējot pārvaldi, tikai vinnētu. Es jau saprotu, ka centralizācija notiek ne tikai mūsu novadā, tāda jau ir valsts politika. Turklāt Madonas novads vēl ir labi turējies tai pretī, it īpaši, ja salīdzina ar citām pašvaldībām, kuras koncentrē visus speciālistus, visus prātus lielākoties centrā un lauku pagastos nekas daudz vairs nepaliek. Vissliktākais piemērs, manā skatījumā, ir Alūksne, kur uz visiem pagastiem ir tikai viens pārvaldnieks. Arī Gulbenē ir notikušas reformas, un tur uz trim četriem pagastiem ir viens pārvaldnieks. Grūti saprast, kā to vispār var dabūt gatavu. Tad jau pārvaldniekam visu laiku ir jādzīvo „uz riteņiem". Taču vadītājam ir jābūt laikam arī domāšanai, ja grib attīstīt sava pagasta vai apvienības teritoriju, jātiekas un jādiskutē ar vietējiem cilvēkiem, nevis jāsazinās tikai tiešsaistē vai pa telefonu.
20.12.2024.