Slaveno frāzi par akmeņu mētāšanu un vākšanu, mazliet pārfrāzējot, itin veiksmīgi var attiecināt arī uz atkritumiem. Par to aizdomājos, piedaloties Latvijas lielajai jubilejai veltītajā talkā Madonā.
Dalībnieku gan varēja būt vairāk, jo, spriežot pēc piemēslojuma apmēriem, gružotāju pulks ir krietni kuplāks un pieredzes bagātāks. Prieks par tiem, kas atrada iespēju un, spītējot laika apstākļiem, vāca gadu gaitā uzkrāto atkritumu slāni. Un darba pietika visiem. Lai arī aprūpējamais meža stūris lielu daļu sārņu kautrīgi pārvilcis ar sūnām, nelegālo izgāztuvju saturs ātri vien sagūla maisos, piekabēs un konteineros. Lai cik tas bēdīgi būtu, meža piemēslošana nav nekas jauns. Mani vairāk pārsteidza metodiskums, ar kādu savus mēslu krāvumus atklātā vietā veidojuši garāžu kompleksa (iepretim DUS „Laja") iemītnieki. Divi riepu, vecu mēbeļu, tukšu pudeļu, stiklu, papīru un lupatu kalni rotāti ne vien ar svaigām plūmēm, bet arī ogu pārstrādes blakusproduktiem. Būtu interesanti uzzināt, vai sula tiek spiesta turpat garāžā, vai varbūt mēsli atvesti no dzīvesvietas.
Lai vai kā, talkas dienā redzētie nav vienīgie mēslu mākslas šedevri, ko Madonā nācies redzēt un kopt. Četrus gadus darbojoties ar jauniešiem, kas pa vasaru strādā pilsētas labiekārtošanā, ne tādi vien cilvēku bezatbildības un aprobežotības pieminekļi novēroti. Pirms diviem gadiem patvaļīgu izgāztuvi likvidējām Gaismas ielas rajonā. Šogad līdzīga aina pavērās pašā pilsētas centrā, gravā aiz mūzikas skolas, kur atkritumu poligonu apkārtējo namu ļaudis bija pamanījušies izveidot blakus dzeramā ūdens akai.
Minētajās vietās izteikts mēslošanas recidīvs gan nav novērots, taču ir teritorijas, kur ar gružiem jācīnās regulāri. Piemēram, graviņa aiz Raiņa ielas daudzdzīvokļu namiem, arī karjera ezera apkārtne. Tur pie blakus esošā dīķīša, ko daudzi sev vien zināmu iemeslu dēļ uzskata par auto mazgātavu, atkritumu raža mūžam neizsīkst. Pārdesmit kvadrātmetros 15 maisu 20 minūtēs pirmajā savākšanas reizē! Visas vasaras atkritumu maisu grāmatvedība sen nojukusi (lietās, kur apjomi rēķināmi tonnās, sīku maišeļu uzskaiti principā uzskatu par nelietderīgu). Patiesības labad jāsaka, ka iekoptajā pludmales pusē šajā vasarā sārņots mazāk. Tomēr daži indivīdi to darījuši pārliecinošāk, individuālāk. Kāds atpūtnieks kā parakstu un zīmogu jau viegli papostītajā pludmales bērnu laukumā bija atstājis čupiņu ar salvetīti. Redzot tādu ainu, nāk prātā sēņotāju nerakstītā rokasgrāmata, kur teikts, ka murķelis*, kam blakus avīzes strēmele, nav murķelis. Laikam jau cilvēka atkritumu vairošanas talantam robežu nav. Cik ilgi TĀ?
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 23.09.2008.
Autore: INDRA VEIPA
AUTORES foto