Pēc ietilpīgajām Latvijas valsts svētku svinībām, kas aizsākās ar patriotiskās nedēļas ievadu 11. novembrī, ir grūti atgriezties ikdienas tempā un saturā. Daudzi no mums vēl turpina reflektēt par piedzīvoto novembra svētku laikā, no drēbēm pat nenoņemot valsts karoga lentīti. Tiek apdomātas izjūtas pēc lāpu gājiena un koncertiem Lāčplēša dienā, pārdomātas runas un emocijas, kas dāvātas svētku laikā. Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadiena ļāva vispirms jau pateikties par iespēju dzīvot neatkarīgā valstī, par realitāti dzīvot miera apstākļos.
18. novembrī daudziem visaugstvērtīgākā likās ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā teiktā uzruna, ko sabiedrībai sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Faktiski šīs pārdomas gadu no gada kā cieņpilnu un vērtīgu, un līdz mielēm patiesu norādi par laiku, kurā dzīvojam, gaida ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Arhibīskapa teiktais arī šoreiz skāra gan vēsturiskus notikumus, gan karu Ukrainā un Krievijas tik apdullinošo dubultmorāli, gan mūsu pašu dziļāko būtību un sūtību. Šīs runas sagatavošana bija svarīga arī arhibīskapam Vanagam – tautai viņš to izteica pēdējo reizi, jo beigs kalpot šajā amatā.
Novada cilvēki ar autentiskām valsts svētku pārdomām tika piepildīti arī ekumeniskajos dievkalpojumos pašu mājās. Atmiņā iespiedies Madonas katoļu baznīcā dzirdētais gandarījums, ko ekumeniskajā svētbrīdī pauda priesteris Māris Ozoliņš un mācītājs Viesturs Rikveilis jautājumā par cilvēku vienotību un sadarbību Madonā. Tika minēts, ka Madona gan ģeogrāfiski, gan garīgi ir Austrumlatvijas sirds.
19. novembrī apritēja 1000. kara diena Ukrainā. Katru rītu pulksten deviņos ukraiņi ar nacionālo klusuma minūti un sāpēm piemin Krievijas pilna mēroga militārās agresijas upurus – bērnus un pieaugušos, civiliedzīvotājus un karavīrus, kā arī kara gūstekņus. Sēras par mirušajiem, ievainoto dziedināšana, nolaupīto bērnu atgriešana dzimtenē, gūstekņu atbrīvošana, taisnīguma un miera atjaunošana izmocītajā Ukrainā ir tikai sapnis.
Frīdriha Eberta fonds šogad veica sabiedriskās domas aptauju Baltijā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem tika lūgts izvēlēties savas valsts zelta laikmetu, kurā viņi vēlētos dzīvot. Visās trijās Baltijas valstīs dominēja viens atbildes variants – mūsdienas, laiks pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Pagātnes rēgs Latvijas ģimenēs un dzimtās nav aizmirsts, jo vairāk tāpēc būsim solidāri Ukrainai!
22.11.2024.