Tam piekrīt Arvīds Apfelbaums, kas pirms 35 gadiem toreizējā Madonas rajona “Lauktehnikā” Bērzaunes pagasta Sauleskalnā vadīja vienu no lielākajām Latvijas tautas frontes (LTF) nodaļām, vēlāk kādu laiku vadīja arī LTF Madonas nodaļu.
Kādreizējais mūsu novadnieks dzīvo Pļaviņās, bet atsaucās uzaicinājumam pastāstīt par tik nozīmīgo Atmodas laiku.
Par LTF aktivitātēm viņš saka: – Tolaik jutu vajadzību būt Tautas frontē. Tam pamatā ir vecāsmātes stāstītais par piedzīvoto pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. "Lauktehnikā" mani ievēlēja par LTF atbalsta grupas vadītāju, un mūsu nodaļa bija skaitliski iespaidīga.
Uz jautājumu par gandarījuma brīžiem ceļā uz Latvijas valsts neatkarību, Arvīds Apfelbaums pakavējas atmiņās: – Biežāk mums ir jāatceras "Baltijas ceļš", Barikāžu laiks 1991. gadā. Ir ļoti liels gandarījums, ka esmu to piedzīvojis, ka cilvēki tik masveidīgi varēja iestāties par brīvību un neatkarību, un nezinu, vai tāda vienotība vairs ir atkārtojama.
Vēl Atmodas laikā mani iedvesmoja filozofs Māris Grīnblats, kas pat tad, kad zinājām, ka tiksim ārā no lielā lāča ķetnām, brīdināja, ka ir jābūt uzmanīgiem no padomju Krievijas šovinisma un imperiālisma tieksmēm.
– Vai ir arī kādas vilšanās pēc Atmodas, LTF laika un Latvijas neatkarības atjaunošanas?
– Kad Latvija kļuva neatkarīga valsts, domāju, cik ilgs laiks paies, kad pie mums atnāks materiālā labklājība. Man paraugs bija Latvijas pirmā brīvvalsts, un nekad nedomāju, ka tik daudz gadu pēc izcīnītās un atjaunotās Latvijas brīvības saglabāsies arī vilšanās, ar ko sastopas nenodrošinātie, vecie, slimie cilvēki, pensionāri, kas mokās, arī situācija medicīnas pieejamībā. Katrā valstī, kas sevi ciena, ir jāciena māte, tēvs, un, ja tā nav, tad tas nav nekas labs. Materiālā puse ir svarīga, bet, ja par tām lietām nedomā, tikai par savu kabatu, nezinu, uz kurieni mēs aiziesim. Vai tas būtu tas īstais ceļš, pa kuru jāskrien?
Iztaujājot, par ko nākas aizdomāties, viņš dalās pārdomās: – Sekojot līdzi politiskajiem notikumiem, katra diena atgādina par lielo lāci. Cilvēki vairāk solidarizējas, vairāk piedomā par nacionālām lietām, atceroties vēstures lielās kolīzijas, jukas pēc Pirmā pasaules kara, okupāciju pēc Otrā pasaules kara. Pēc PSRS sabrukuma esam atguvuši brīvību ar salīdzinoši mazu asins izliešanu, bet krievu imperiālisma rēgs trako pa Ukrainu, klejo pa Eiropu, un mums ir jābūt gudriem. Sociālismā pret mūsu gribu Latvijā vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā ieplūda migrantu straumes, un daudzi joprojām nevar samierināties ar to, ka mēs vairāk paceļam galvas augšā. Nesen biju uz Rīgas Jauno teātri, noskatījos Alvja Hermaņa izrādi "Melnais gulbis", kur par to visu runā.
– Vai esam gatavi daudz ko pieciest brīvības vārdā? A. Apfelbaums saka:
– Mēs esam Eiropas Savienības valsts. Protams, latvieši lido uz daudzām valstīm, tur pastrādā, pēc tam ir, kas atgriežas Latvijā. Uzskatu, ka esam spēcīgi vērsti uz labklājību un materiālo pasauli, gribam labi dzīvot. Mēs skrienam līdzi Eiropai un liekuļojam, ka visu darīsim, atbalstīsim mieru, bet reāli visu nedarām, darām tikai kaut ko. Jau trešais gads iet uz beigām, kā Eiropā, Ukrainā turpinās Krievijas sāktais karš, un tas nav normāli. Ja uzskatām, ka esam čaklās Eiropas sastāvdaļa, ka mūsu ekonomika ir augstākā līmenī nekā Krievijā, kāpēc trīs gadu laikā nevaram saražot bruņojumu, vairāk palīdzēt Ukrainai, ja reiz sakām, ka viņi cīnās arī par mums. Tas man nav skaidrs. Pēc Otrā pasaules kara Eiropa ir izmainījusies, meklē labklājību, un tā ir cita brīvība.
Protams, ir izdarīts pareizi, izvēloties Latvijas neatkarības ceļu, jo šodien varu runāt visu, ko domāju, mani neviens neuzaicinās uz pārrunām par izteikto viedokli.
Taču pasaulē pie varas laužas autoritatīvā režīma cilvēki, piemēram, Ungārijā kas tāds parādās, arī ASV, Austrijā, un vēlēšanās cilvēki to atbalsta. Tad sāku salīdzināt ar to, kas notika Ulmaņa varas apvērsuma laikā. Nevēlētos, lai manipulētu ar patriotismu, kad pie varas nokļūst autokrātiski cilvēki. Patrioti saglabā demokrātiju.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Vērtējam kopā!"
saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
15.11.2024.