5. novembrī visa Amerika turēja roku uz pulsa — notika ASV prezidenta vēlēšanas. Uz šo amatu kandidēja jau kādreizējais prezidents Donalds Tramps, kurš pārstāv republikāņus, un demokrātu līdere Kamala Harisa. Abi pretendenti tika atzīti par gana spēcīgiem un viens otram radīja sīvu konkurenci.
Vēlēšanu process jau no sākta gala bija nervus kutinošs un lika saspringt kā Trampa, tā arī Harisas atbalstītājiem.
Vēl tad, kad visos štatos vēlētāju balsis nebija saskaitītas pilnībā, varēja nojaust, kurš būs uzvarētājs – Tramps bija ieguvis 270 elektoru atbalstu, kas nozīmēja pārliecinošu uzvaru sacensībā par Balto namu. Virsroku viņš guva arī tā dēvētajos „svārstīgajos" štatos. Uzvarot prezidenta vēlēšanās, Donalds Tramps jau otro reizi aizšķērsojis ceļu uz Balto namu sievietei politiķei – 2016. gadā viņš pārspēja bijušo pirmo lēdiju Hilariju Klintoni, bet šogad – pašreizējo viceprezidenti Kamalu Harisu. Tramps kļūs tikai par otro prezidentu, kas Baltajā namā atgriežas pēc tam, kad iepriekš bija zaudējis cīņā par pārvēlēšanu amatā uz otro pilnvaru termiņu. Pirms viņa tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš ASV prezidenta amatu ieņēma no 1885. līdz 1889. gadam un pēc tam no 1893. līdz 1897. gadam. Tramps, kurš no 2017. gada līdz 2021. gadam bija ASV 45. prezidents, nākamā gada 20. janvārī kļūs par Savienoto Valstu 47. prezidentu.
Teju vai visos medijos, paziņojot vēlēšanu iznākumu, tika vēstīts, ka pieņemts vēsturisks lēmums, kas mainīs ne tikai ASV iedzīvotāju ikdienu un politikas, ekonomikas un militāro sfēru, bet arī tiešā mērā ietekmēs visas pasaules un Eiropas dzīvi, protams, arī kara situāciju Ukrainā. Kā tālāk izvērtīsies notikumi kara zonā varam tikai minēt… Nevar nepiebilst arī to, ka ASV pilsoņu starpā šīs vēlēšanas radījušas lielu savstarpējo šķelšanos – tā pauž gan Savienotajās Valstīs dzīvojošie latvieši, gan politiķi un politikas analītiķi. Šāda reakcija esot pašsaprotama, likumsakarīga un jau bijusi gaidāma, jo ASV šobrīd saskaras ar lielām iekšējām problēmām un sabiedrība nav apmierināta ar esošo valdību. Ekonomika un nekontrolēta, nelegālā migrācija ir milzīga problēma. Liela daļa iedzīvotāju neuzskata, ka viņiem tagad ir labāk nekā pirms četriem gadiem.
Austrumeiropas valstis, bet jo īpaši jau minēto kara plosīto Ukrainu, satrauc Trampa ievēlēšana, bet bijušais diplomāts Boizs aicina necelt paniku, jo visu drošības interesēs, tostarp arī ASV, ir Ukrainas spēja uzvarēt šo karu.
Turpmākajiem notikumiem jāseko līdzi ļoti uzmanīgi. Pasaules kartē šis laiks ir sevišķi trauksmains.
08.11.2024.