Mūsu valstij piederošos mežus Latvijā apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Dodot savu ieguldījumu dažādās aktivitātēs, tā cilvēkus cenšas tuvināt dabai.
Tāpēc arī tapusi un darbojas "mammadaba" – "Latvijas valsts mežu" iniciatīva, brīnišķīgs zīmols, kura mērķis ir iepazīstināt gan Latvijas, gan citu zemju iedzīvotājus ar mūsu dabas bagātībām, ļaujot izjust kopību ar dabas pirmatnējo skaistumu.
Ja kāds Jūs gaida, vienmēr ir gatavs uzklausīt, mierināt, pabarot un dziedināt, visticamāk – tā ir Jūsu mamma, – pamato uzņēmuma pārstāvji. – Vai arī daba, jo daba taču arī ir mamma. Tāpēc "Latvijas valsts meži" saka: "Mammadaba". Silti, mīļi un personīgi. Apciemojot mammu, no viņas vienmēr atgriežamies tīrāki, gudrāki un laimīgāki. Aicinām jo bieži apciemot mammu dabu!
Rudens ir laiks, kad putni – tuvākie ziemotāji – dodas simtiem, bet tālākie – pat tūkstošiem kilometru tālu uz ziemošanas vietām. Kad un kā ceļo daudzveidīgās putnu sugas, par to stāsta AS "Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis.
– Pazīstamākie un pamanāmākie gājputni ir zosis, dzērves un gulbji, kas pulcējas kāšos un, skaļi klaigājot, dodas prom septembra beigās, oktobra sākumā, – vēsta ornitologs. – Gadu no gada šis brīdis atšķiras, un tas atkarīgs no laikapstākļiem ne tikai pie mums, bet arī citos reģionos. Šobrīd, novembra sākumā, putnu migrācija faktiski ir beigusies. Dzērves ziemo Rietumeiropā, pirms lidošanas, tās pulcējas baros un intensīvi barojas nokultajos labības laukos. Zosis, kuras pie mums redzam, pamatā lido no ziemeļiem, to migrāciju ietekmē laikapstākļi vietās, no kurām tās sala dēļ bēg projām. Šobrīd Latvijā palikušie migranti ir atsevišķi indivīdi. Pie mums vēl kavējas pa kādai ķīvītei, no gājputniem redzam pa kādam ziemeļu gulbim un zosij. Tie lido no ziemeļiem, no tundras, jo tur salst ciet. Līdz ar salu Latvijā šie putni atkāpsies un lidos vēl tālāk. Pie mums mežos šobrīd var redzēt arī pa kādai slokai. Sloka ir bridējputns, kas barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem dzīvniekiem mīkstā, irdenā, nesasalušā zemē. Tikko zeme sasals, putns savu knābi zemē dabūt nevarēs, un tad arī slokas no Latvijas aizlidos. Dziedātājputni arī jau ir projām.
Visi putni taču nelido kāšos? – jautāju ekspertam.
– Klasiskā kāsī lido zosis, gulbji, dzērves, – saņemu atbildi. – Pārējie putni lido baros vai atsevišķi. Daudzi putni ceļo no vienas sugas indivīdiem sastāvošos baros, turpretī citas sugas bieži izveido jauktus barus.
Ir tādi putni, kas lido prom lepnā vientulībā. Viens no cēlākajiem un tālāk ziemojošajiem Latvijas gājputniem ir mazais ērglis. – Mazie ērgļi ziemo Āfrikā, uz dienvidiem no ekvatora, visi šie lidotspējīgie putni sen no Latvijas ir prom, – vēsta Uģis Bergmanis. – Migrāciju uz Āfriku tie uzsāka septembra pirmās dekādes beigās, tā ilgst līdz septembra beigām.
Kad gājputni aizlidojuši, pie mums paliek nometnieki. Pie nometniekiem jeb putniem, kuri visa gada garumā uzturas ligzdošanas vietās, no dienas plēsīgajiem putniem jāmin klinšu un jūras ērgļi, vistu vanagi un zvirbuļvanagi. Latvijā paliek arī visu sugu pūces, ūpji un apogi. Vēl paliek vārnveidīgie putni: kraukļi, vārnas, žagatas; paliek arī zvirbuļveidīgo putnu sugas, piemēram, visu sugu zīlītes, zvirbuļi, dzilnīši. Latvijā ziemo arī lielā čakste, dzeņi, kā arī medņi, rubeņi un irbes. Tāpat pa kādai meža strazdu sugai, krustknābji. Ziemotāju spektrs Latvijas mērogā gan atšķiras, jo Vidzemē, Latgalē, Kurzemē ziemas apstākļi ir būtiski atšķirīgi.
Eksperts piemin, ka, piemēram, klinšu un jūras ērgļi parasti neuzturas vienā vietā, ārpus ligzdošanas perioda tie var nolidot vairāk nekā tūkstoš kilometru, klejojot laikā un telpā, savukārt ūpji – vairākus simtus kilometrus. Jūras ērgļus šobrīd bieži var redzēt pie ūdens tilpnēm, kurās mājo zivis un ūdensputni, vai barojoties pie kāda beigta dzīvnieka.
Vai putnus aukstajā gadalaikā ieteicams barot?
– Ja cilvēki izdomā putnus barot, to jādara, iestājoties salam, – norāda ornitologs. – Barošana tādā gadījumā jāturpina līdz pavasarim. Nav labi, ja pabaro mēnesi, tad cilvēkam apnīk un viņš šo nodarbi pamet. Putni tomēr pierod, ka tur ir barība, un tad tiem jāmeklē citi barotāji.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
08.11.2024.