Ja agrāk par virtuves karalieni un vienīgo saimnieci tika uzskatīta sieviete, mūsdienas pierāda, ka arvien biežāk tajā sāk rosīties arī vīrieši. Sabiedrībā pastāvošo uzskatu par to, ka vīrieši pie plīts nav sastopami bieži, apgāž arī ARTURS GAILĪTIS. Viņa ikdiena rit Vestienas pusē pie Kāla ezera, un ne reti jaunais vīrietis nododas gastronomiskiem eksperimentiem.
– Esmu cieši saistīts ar virtuvi, lai gan nekāds pavārs neesmu. Jā, ikdienā gatavoju savām vajadzībām, un par vīrieša lomu virtuvē uzreiz varu pateikt – uzskats, ka vīrietis tajā ir retums, patiesībā ir mīts, klišeja. Ja paskatāmies uz šefpavāriem Latvijā, lielākā daļa no viņiem ir tieši vīrieši. Šis darbs ir gana smags un grūts, nebūt nav viegli. Mūsdienās kādam varbūt ir vēl padomiskās paliekas uzskatos, bet ļoti daudzi vīrieši garšīgi gatavo gan sev, gan ģimenei. Tai pašā laikā nedrīkst teikt, ka vīrieši gatavo gardāk nekā sievietes, jo tas atkarīgs no daudziem faktoriem – katram cilvēkam ir sava garšu izjūta, citreiz sagadās uztrāpīt veiksmīgai sastāvdaļu kombinācijai. Būtībā gatavoju visdažādākos ēdienus – gan gaļas, gan zupas, gan desertus. Mans pēdējo gadu atklājums ir krēms „Brulē", kas izdodas ne tikai labas konsistences, bet arī garšas ziņā. Varētu teikt, ka šis ir viens no maniem mīļākajiem desertiem. Pagaršojot to citur un salīdzinot, kā tas man sanācis, varu sev uzsist uz pleca un paslavēt, ka ir izdevies foršs deserts. Vēl man pavisam noteikti patīk grilēt visdažādākās gaļas, – par savu rosīšanos virtuvē iesāk stāstīt Arturs Gailītis.
Viņš uzskata, ka saldajiem un sāļajiem ēdieniem jābūt balansā. Pats izteikti nesliecoties uz vienu vai otru pusi; varbūt pēdējā laikā organisms retāk prasa gaļas ēdienus, taču kopumā abiem svaru kausiem jābūt līdzsvarā. Lai arī Arturs, kā pats smejoties saka, ir kūkmīlis, tās viņš labprātāk nogaršo, nevis gatavo. Ļoti lielā cieņā ir mājas kūkas ar vārīto krēmu.
– Laikam jau esmu pārāk nepacietīgs, jo līdz šim neesmu saņēmies pašrocīgi pagatavot kādu kūku. Tas tomēr ir laikietilpīgs un ilgs process, nākas gaidīt labu brīdi, līdz var našķoties. Ja man jāizceļ kāds ēdiens, ko biežāk nākas pagatavot svētkos vai draugu sanākšanās, tas droši vien ir osso buco lēni sautēta gaļa. Kad gatavoju pēc konkrētām receptēm, pieturos pie norādēm, ievēroju proporcijas, taču ikdienā ēdienus taisu pēc sajūtām. Mani vairāk saista eksperimentēšana, kas ļauj atklāt jaunas garšu kombinācijas, lai virtuves dzīve dažādotos un kļūtu interesantāka, – atklāj Arturs.
Osso buco
Gaļas gabalus, kas ir ar visu kaulu vidū un kaulu smadzenēm, apcep un tad sautē kopā ar garšaugiem un dažādiem dārzeņiem. Šo ēdienu vai nu sautē, vai izmanto spiediena katlu. Rezultātā gaļa izdodas ļoti mīksta un burtiski kūst uz mēles. Sautēt var arī sarkanvīnā, ja tā patīk – tas pēc izvēles. Sautēšana pati par sevi aizņem pailgu laiku, taču sagatavošanās process līdz brīdim, kamēr ēdiens nonāk plītī, ir vienkāršs. Un tālāk jau atliek tikai pieskatīt.
Krēms „Brulē"
vaniļas pāksts ar sēklām
1 litrs saldā krējuma
1 glāze cukura un nedaudz arī deserta virskārtai
sāls (garšu pastiprināšanai)
12 olu dzeltenumi
Saldo krējumu lej katliņā, pievieno vaniļas pāksti un uz vidēji lielas uguns silda līdz vārīšanās stadijai. Tad noņem un uz 20 minūtēm atstāj, lai vaniļas pāksts ievelkas saldajā krējumā. Pa to laiku atsevišķā traukā atdala olu baltumus no dzeltenumiem. Baltumus pēc tam var izmantot cita deserta vai ēdiena gatavošanai, savukārt dzeltenumiem pievieno glāzi cukura, izņem vaniļas pāksti no saldā krējuma un to izkāš, lai nepaliek sēklas. Lēnām pievieno olu dzeltenumus, bet svarīgi, lai saldais krējums nebūtu pārāk karsts, citādi masa tiks sarauta. Cītīgi samaisa visu kopā, izkāš caur sietu un lej trauciņos vai burciņās. Tad šos trauciņus liek pannā ar ūdeni, lai trauciņi līdz pusei būtu ūdenī. Ievieto cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 150 grādiem, uz 40 līdz 45 minūtēm. Vēlams pēc pusstundas jau pārbaudīt desertu. Kad tas gatavs, atdzesē, un pēdējais solis – pa virsu uzber cukuru un ar degli piededzina, lai veidotos stiklainā kārtiņa. Dekorē ar ogām pēc izvēles.
08.11.2024.