Kā kļuva zināms aizvadītajā otrdienā, ikgadējais divu pušu — Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības — vienošanās un domstarpību protokols, kam piekritušas pašvaldības un ko atbalstīja valdība, paredz, ka 2025. gadā pašvaldībām piekritīgā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcija tiks palielināta no 75 % līdz 78 %, samazinot valsts daļu no 25 % līdz 22 %. — Cik reālu pienesumu tas nākamgad dos pašvaldību budžetā? — vakar vaicāju Varakļānu novada domes priekšsēdētājam Mārim Justam un Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam.
Tas ir kompromiss
– Matemātika jau paliek matemātika. Divi procenti ir divi procenti no tās summas, bet faktiski pašvaldībām nākamajā gadā ir paredzēti stipri lielāki izdevumi, jo tomēr pieaug minimālā alga, līdz ar to arī pārējo darbinieku atalgojumam jābūt adekvātam, – spriež Māris Justs. – Tāpat mēs zinām, ka ļoti daudzi pakalpojumi šobrīd sadārdzinās. Un arī pašvaldībām šīs uzliktās papildu funkcijas, ko mēs darām un pildām, prasa papildu finanšu līdzekļus. Es domāju, ka šie divi procenti no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ir labs atbalsts, bet tajā pašā laikā, manuprāt, tas ir tāds vienīgais kompromiss, kas ļauj pašvaldībām šos budžetus kaut cik sabalansēt. Citādi jau nebūtu iespējams veikt visas funkcijas.
Mazlietiņ palīdzēs
– Tas ir labi, un mēs par to priecājamies, taču kopumā tā sakne nav mainījusies. Šī nodokļu proporcija, šie ‑5 procenti, kas radās, ieņēmumus samazinot, joprojām pastāv, – atzīst Agris Lungevičs. – Bet viennozīmīgi mēs priecājamies, ka ir mazliet pieaugums šajā saspringtajā valsts budžetā, bet kopumā joprojām pašvaldību daļa ir proporcionāli mazāka, nekā tā bija kādreiz pirms gadiem pieciem, sešiem, kad šis procents bija 80. No tā brīža pašvaldībām grūti nācās sabalansēt savus budžetus, kas rezultējās 2024. gadā, kad bija ārkārtīgi smaga situācija, jo ļoti strauji auga pedagogu algas, tāpat minimālā alga. Arī kopumā algu izmaksas auga strauji, kas darbiniekiem, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, taču pašvaldību budžeti ne tuvu neauga tādā apmērā. Plus vēl vesela virkne sociālo pakalpojumu pārnāca uz pašvaldību pleciem, tā arī, piemēram, pašvaldību policija, klāt vēl inflācija… Publiskā telpā to visi redzēja. Nākamgad šie pieaugumi ir mazāki, bet tāpat pedagogiem klāt tiek plānotas izmaksas, tāpat minimāla alga. Katrā ziņā izdevumi kāps. Pašvaldībām joprojām būs grūti sabalansēt budžetus, taču šis pieaugums mazliet palīdzēs.
25.10.2024.