Egļu astoņzobu mizgraužu izplatību ietekmē gan to populācijai piemērotie vairošanās nosacījumi, gan labvēlīgie laika apstākļi.
To, ka ir ļoti grūti ierobežot šī Latvijas mežiem tik bīstamā kaitēkļa izplatību, atzīst arī mežu īpašnieks Sarkaņu pagastā Andrejs Ierags – tā esot gandrīz vai neiespējamā misija…
– Astoņzobu mizgrauža izplatība arī mani uztrauc. Mani meži robežojas ar parka zonu, kur ir daudz vecu koku un kur kailcirte nav atļauta. Nav grūti iedomāties, kādā apdraudētās teritorijas tuvumā atrodas mans jaunais mežs. Vienīgā cerība, ka jauniestādītās egles nav sasniegušas tādu vecumu, lai tajās iemestos mizgrauži. Nupat piedalījos seminārā Praulienas pusē, kur izstaigājām arī mizgraužu skartos mežos. Es teikšu tā – mizgraužu izplatība, kur tas atkal iemetīsies, nav pareģojama. Mēs jau tos varam ķert feromonu slazdos un iznīcināt, kaut kādā mērā samazinot šo bīstamo kaitēkļu populāciju, bet savā ziņā tas tomēr ir tikpat kā odus sist ar pletni, – uzskata Andrejs Ierags.
Viņš laikrakstam atklāj arī savus novērojumus. Mizgrauzis iemetoties tajās eglēs, kuras jau sen bija jānocērt. Tas jau ir dabas likumos ierakstīts – ja cilvēks to neizdara, tad daba to tikai nedaudz citādā veidā izdara pati, kaut vai savairojot šādu kaitēkļu populāciju.
– Visas egles ir jācērt uzreiz, tiklīdz tajās tiek atklāts šis bieds Latvijas mežiem, neatkarīgi no vecuma, protams, ar mežniecības atļauju. Izeja ir viena – kā tikai pamana mizgraužu klātbūtni, uzreiz ir jāņem VMD apliecinājums un jārīkojas nekavējoties, lai invadētie koki ilgi nepaliktu mežā un mizgraužu izplatība neietu plašumā, – ir pārliecināts Andrejs Ierags.
Vaicāts, kādus ieteikumus ievēro, stādot un atjaunojot mežu, viņš uzsver, ka darot tā: egles stāda tur, kur tās aug labāk. Savukārt bērziem vajag saulainu vietu, savukārt melnalksni nedrīkst stādīt tur, kur pavasaros applūst teritorija. Savus mežus Andrejs pārzina labi, šopavasar pēc 11 gadiem atkal uz ilgāku laiku iztīrījis grāvjus, un mežs uzreiz sajutās savādāk un teica: „Paldies, saimniek, paldies par tādām rūpēm!"
Andrejs Ierags atklāj, ka feromonu slazdus neizmanto, jo nav tik daudz laika un tas prasa arī zināmu māku. Turklāt viņa skatījumā katram jau tomēr ir jādara savs darbs vai jāpāriet tikai uz mežu apsaimniekošanu, bet cilvēki laukos grib i lopus audzēt, i govis slaukt un pienu nodot, i graudus audzēt un arī mežu stādīt, taču tam visam ir vajadzīgas darba rokas.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
25.10.2024.