Veselības nozarei Latvijā tiek pastiprināti pievērsta uzmanība, lai pacientiem pēc iespējas labāk varētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, taču, neraugoties uz to, joprojām pastāv virkne faktoru, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju iespējas šos pakalpojumus saņemt.
Par būtiskākajām problēmām un arī pozitīviem panākumiem medicīnas nozares attīstībā informē veselības ministrs HOSAMS ABU MERI.
– Kā vērtējat cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes jomā?
– Cilvēkresursu nodrošinājums veselības jomā ir liels izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs. Kopumā ārstniecības personu novecošanās un nevienmērīgs reģionālais izvietojums ir galvenās problēmas, kuras jārisina ar dažādiem piesaistes un noturēšanas pasākumiem gan nacionālā, gan reģionālā, gan ārstniecības iestāžu līmenī. Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi Veselības darbaspēka attīstības stratēģiju, fokusējoties uz mācību satura sabalansēšanu ar pieprasījumu darba tirgū, darba vides uzlabošanu, lai mediķi justos droši un motivēti, kā arī konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu.
VM vienlaikus arī administrē Eiropas Savienības finansētus atbalsta pasākumus cilvēkresursu attīstībai, piemēram, mobilitātes atbalsts ārstiem, pārceļoties uz reģioniem. Jaunajiem ģimenes ārstiem, uzsākot prakses reģionos, pieejami mentori. Jaunākais projekts sadarbībā ar Valsts kanceleju Inovāciju laboratorijā izstrādāja ideju par cilvēkresursu aģentūru jeb vienotu digitālo platformu, kur ērti „satikties" darba ņēmējiem un darba devējiem. Tas būs kā tilts starp ārstniecības iestādi un jauno ārstu nākotnes darbavietas izvēlē.
– Veselības pakalpojumu kvalitāti ļoti lielā mērā ietekmē garās rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem, nepietiekams valsts finansējums un speciālistu trūkums.
– Jā, šis ir ļoti aktuāls jautājums, taču Nacionālais veselības dienests (NVD) mērķtiecīgi strādā, lai iedzīvotājiem uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Šim gadam speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem, dienas stacionāra un rehabilitācijas pakalpojumiem papildus tika piešķirti vairāk nekā 14 miljoni eiro, tomēr būtiska rindu samazināšanās netiek novērota, jo iedzīvotāju vajadzības joprojām ir augstākas.
Tomēr jāatzīst, ka arī pacienti reizēm ir bezatbildīgi – aptuveni 15 % pacientu neierodas uz konsultācijām un izmeklējumiem, iepriekš par to nebrīdinot. Ja pacienti laikus ar ārstniecības iestādi sazinātos un vizīti atceltu vai pārceltu, tas dotu iespēju pie speciālista vai uz izmeklējumu ātrāk nokļūt kādam citam, kam tas ir nepieciešams. Redzam, ka par 10-15 % rindu samazināšanu varēsim panākt ar vienotu elektronisko pierakstu. Esam sākuši darbu pie šī digitālā veselības modeļa, un iedzīvotāji to varēs sākt izmantot pierakstam pie speciālistiem 2025. gada rudenī.
– Kādi varētu būt risinājumi elastīgākai personāla apmācību programmai?
– No nākamā gada būs iespējama profesionālā tālākizglītība. Speciālisti varēs augstas sarežģītības pakāpes procedūras ilgākā periodā apgūt klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā un saņemt valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību ar norādi par piešķirto kvalifikāciju. Tāpat ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas papildina ģimenes ārsta, ķirurga, neatliekamās medicīnas ārstu un citu specialitāšu ārstu profesionālās darbības pienākumus un uzdevumus.
Ļoti nozīmīgi, ka VM darba grupa izstrādājusi paplašinātās kompetences māsas profesijas standartu un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādā atbilstošu maģistratūras studiju programmu, kuru plānots uzsākt ar 2025. gadu. Jaunas studiju programmas ieviešana paplašinātu māsu iesaisti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā pacientiem, un tas uzlabotu aprūpes pieejamību.
– Tiek uzskatīts, ka Latvijā nepienācīgi finansētas veselības aprūpes dēļ tiek zaudēts ļoti daudz dzīvību. Vai ir cerības iegūt papildfinansējumu?
– Jā, mirstība Latvijā ir augsta, taču jāiedziļinās kā cēloņos, tā sekās, un veselības aprūpes finansējums ir būtisks pakalpojumu nodrošināšanai, taču milzīga nozīme ir profilaksei. Cilvēkiem regulāri jārūpējas par savu veselību, vairāk jādomā par veselīgu dzīvesveidu, lai nenonāktu līdz slimnīcai un nebūtu jātērē lieli līdzekļi ilgam atveseļošanās procesam, bet šobrīd redzu pretējo – diemžēl sabiedrība kopumā ir ļoti slima. Ir skumji noraudzīties, cik vienaldzīgi izturamies pret veselību. Protams, nevar to vispārināt, jo sabiedrība noveco un katrā sabiedrībā ir cilvēki ar iedzimtām kaitēm, bet mums būtu jāizskauž tās slimības, kas veidojas nepareiza dzīvesveida vai paviršas attieksmes dēļ.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir definējusi, ka mūsdienīgas veselības aprūpes nodrošināšanai valstīm veselības aprūpes finansēšanai būtu jānovirza vismaz 12 % no valsts vispārējiem izdevumiem. Diemžēl saspringtās budžeta situācijas dēļ Latvija uz šo mērķi virzās lēnāk, nekā es vēlētos. Tomēr 2024. gadā panācām nozīmīgu veselības aprūpes finansējuma pieaugumu par 275 miljoniem eiro, un 2025. gada budžetā, tas jau ir bāzē. Valsts budžetā 2025. gadam arī veselības aprūpes nozarei plānots piešķirt vēl papildu 4,1 miljonu eiro ārkārtas situāciju pārvaldībai, stiprinot NMPD pamatfunkcijas, kā arī valsts materiālajām rezervēm un finansējums 21,6 miljonu apmērā paredzēts kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai.
– Veselības aprūpē plānots ieviest jaunus digitālos risinājumus – lūdzu, pastāstiet par to!
– Nepieciešama vienota veselības datu pārvaldība. Tādēļ arī izveidots Latvijas Digitālais veselības centrs (LDVS), kura atbildībā ilgtermiņā būs visa resora Informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldība. Jau tuvākajā laikā prezentēsim sabiedrībai nākamās paaudzes E‑veselības iedzīvotāju portāla prototipu, ko soli pa solim attīstīsim, lai iedzīvotājiem svarīgā informācija par veselību būtu viegli un ērti pieejama – atgādinājumi par skrīningiem, pieraksti, analīzes, receptes u. c. Šobrīd NVD, SPKC un klīniskās universitātes klīnikas strādā pie vēža pacientu reģistra pilnvērtīgas darbības nodrošināšanas. Veselības datu digitalizēšana ir ļoti būtiska – tā dos iespēju detalizēti analizēt veselības aprūpes pakalpojumus, to kvalitāti, analizēt pacienta ceļus, lai uzlabotu pacientu veselības aprūpes kvalitāti un pieredzi. Pakalpojumi būs pieejamāki, efektīvāki un ērtāki un palīdzēs ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā „pacienta ceļā" un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus.
22.10.2024.