(2. turpinājums)
Ērgļu muižas pastāvēšanas laikā 20. gadsimta sākumā tika pārbūvētas vai uzceltas no jauna divas ēkas — klēts un zirgu stallis, kuras laika gaitā mainījušas savu statusu un mūsdienās atrodas Parka ielā.
Muižas klēts / Parka iela 6
Ērgļu muižas klēts bija liela un apjomīga ēka, ko pēc 1905. gada nemieriem atjaunoja vai arī uzcēla no jauna, izmantojot materiālus no nodegušās kungu mājas mūriem. Darbus veica vietējie amatnieki. Ēkai abos galos atradās divi skursteņi, un pagrabstāvā bija iekārtotas divas kurtuves. Klētij bija divi stāvi.
Kad Pirmā pasaules kara laikā – ap 1914. gadu – Gaiļkalnā Ērgļu Izglītības biedrības namā iekārtoja lazareti, muižas klēts ēkas 2. stāvā notika biedrības sarīkojumi. Beidzoties muižas saistībām, klēts saglabāja savas funkcijas un nozīmi, tajā kaltēja un glabāja graudus.
Otrā pasaules kara laikā klēts bija maz cietusi. 2. stāvā izveidoja kultūras namu, kurā atradās zāle un nelielas telpas, no kurām viena bija Elmāra Miķelsona (dekoratora, gaismotāja, grimētāja, režisora un muzikanta) kabinets. Zālē notika dažādi pasākumi un reizi nedēļā rādīja kino. 1. stāvā iekārtoja tipogrāfiju, te drukāja Ērgļu rajona laikrakstu „Ērgļu Kolhoznieks". 1. stāvā bija arī tā saucamā Štilles bufete. Ēkas vienā galā joprojām darbojās graudu kalte – līdz 1950. gadu beigām.
Kad 1959. gadā uzcēla jaunu kultūras namu un beidza pastāvēt Ērgļu rajons, šo ēku pārņēma Iekšlietu ministrija un iekārtoja noliktavu, kurā glabāja gāzmaskas un militāro drošības aprīkojumu, garāžās atradās militārās vienības mašīnas. Netālu bija apsarga namiņš. 1960. gadu vidū militārais inventārs tika pārvietots citur. Veicot pamatīgus pārbūves darbus un iegādājoties piemērotu aprīkojumu, ap 1977. gadu te iekārtoja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (LBUB) darbnīcas. 1. stāvā bija mehāniskā darbnīca, kurā slīpēja ugunsdzēsēju tehnikas sūkņu daļas, kloķvārpstas, dažkārt veica arī ugunsdzēsēju smago auto remontdarbus. Tā kā darba apjomi nebija tik lieli, tad arī pēc pasūtījuma slīpēja citu auto kloķvārpstas un sūkņus. 1. stāvā bija arī noliktava, atpūtas telpa un sanitārais mezgls (dušas un tualetes). 2. stāvā atradās kantoris, atpūtas telpa un ražotne, kurā no koka gatavoja ugunsdzēsības stendus – tā saucamās ugunsdzēsības kastes ar aprīkojumu (spaini, ķeksi, lauzni, lāpstu, cirvi) un smilšu kastes. Šī bija vienīgā šāda veida ražotne Latvijā.
Ugunsdzēsēju tehnikai un stendiem kļūstot modernākiem, vairs nebija nepieciešamības pēc šādas ražotnes un mehāniskās darbnīcas pakalpojumiem, un 1990. gados iestāde pamazām beidza darboties. 1990. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā 2. stāvā darbojās ZS „Ņakatas" galdnieku darbnīca, īpašnieks Kaspars Stūre. Galvenā produkcija bija individuālie pasūtījumi – trepes, mēbeles, durvis, kā arī tika veikti telpu apdares darbi. 1. stāvā ap 1994. gadu tika izveidots SIA „Rajonu servisa centrs" auto serviss, kas pastāvēja līdz 1990. gadu beigām. Šobrīd ēkā nekas vairs nenotiek, un tā ir nolietojusies.
Muižas zirgu stallis / Parka iela 4
Muižas zirgu stallis bijis jau 19. gadsimta pirmajā pusē. Sākotnēji vairāk uz tagadējās Parka ielas pusi. Iespējams, ka cietis 1905. gada nemieros, tāpēc vai nu celts no jauna, vai pārbūvēts. Zirgu stallis bija grezni iekārtots – ar vairākiem logiem, priekšpusē bija skaistas kolonnas, virs galvenajām durvīm atradās ciļņi ar atveidotām zirgu galvām. Jumta daļā bija nelielas istabiņas dzīvošanai, kā arī tika glabāta barība. Zirgu stallī izmitināja izbraucamos un sugas zirgus. 1920. gados, beidzoties muižas saistībām, ēku izmantoja gan dzīvošanai, gan saimnieciskajām vajadzībām un nosauca par „Staļļiem".
Otrā pasaules kara laikā ēku izpostīja, palika vien drupas. 1950. gadu sākumā uz vecajiem pamatiem uzbūvēja jaunu celtni. Te iekārtoja Ērgļu rajona milicijas pārvaldi, bija arī cietums ar trim kamerām, darbojās Iekšlietu Tautas komisariāts (IeTK) jeb NKVD (krievu valodā – Narodnij komissariat vnutreņņih ģel) un dzimtsarakstu nodaļa. Beidzot pastāvēt Ērgļu rajonam 1959. gada nogalē, tika pārtraukta arī šo iestāžu darbība.
1960. gada 1. janvārī šajā ēkā atvēra pansionātu, kas bija pakļauts Madonas Tautas deputātu padomes izpildu komitejas sociālās nodrošināšanas nodaļai. Pansionātam bija arī sava zeme – 37 ha (aiz pansionāta – uz Rata kalna pusi, Vecmuižas teritorijā). Audzēja kartupeļus, saknes, labību, turēja lopus, gādāja sienu. Tā saucamā palīgsaimniecība pastāvēja līdz 1990. gadiem, kad sākās īpašumu privatizācija. No 1998. gada 9. jūnija pansionātam tika piešķirts nosaukums – Veco ļaužu un invalīdu pansionāts „Ērgļi". Iestāde darbojās Madonas rajona padomes pakļautībā. 1999./2000. gadā ēkā tika veikti vērienīgi remontdarbi – nomainīti logi, jumts, mājīgi iekārtotas istabiņas.
Beidzot pastāvēt Madonas rajonam, 2009. gada 1. augustā pārraudzību pārņēma Ērgļu novada pašvaldība, mainot arī nosaukumu – Ērgļu novada Sociālās aprūpes centrs (no 2021. gada – Ērgļu Sociālās aprūpes centrs (SAC), Madonas novada pašvaldības pārraudzība). 2018. gadā ēkai tika izveidota piebūve un tajā ierīkots moderns lifts. Aprūpes centra iemītnieku ērtībām laika gaitā ir iegādātas mūsdienu prasībām atbilstošas ierīces – pacēlāji, ratiņi, mēbeles, kā arī iekārtas virtuvē un veļas mājā. Regulāri tiek veikti dažādi remontdarbi. Ērgļu sociālās aprūpes centrs sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vairāk nekā 40 vecajiem ļaudīm un invalīdiem virs 18 gadu vecuma. Daudz tiek darīts pie apkārtnes labiekārtošanas, izveidojot krāšņas puķu dobes, stādot ābelītes, domājot par ēkas noformējumu svētkos. Lai iemītnieki varētu ārā komfortabli atpūsties, 2021. gadā blakus aprūpes centram tika uzcelta skaista koka lapenīte un 2022. gadā nobruģēts tās pamats. SAC regulāri tiek veikti iekštelpu uzlabojumi un remontdarbi, lai iestādes iemītnieki justos labi un droši.
(Turpinājums sekos)
01.10.2024.