Pirmo reizi Rotari kluba pārstāvji no Zviedrijas Madonā viesojās tālajā 1999. gadā. Pēc iepazīšanās un veiksmīgas sapratnes 2000. gadā tika noslēgts oficiāls dokuments – trīspusējs sadarbības līgums starp Tranosas pašvaldību Zviedrijā, Madonas pilsētas un Madonas rajona pašvaldībām Latvijā.
Astoņos sadarbības gados viens no starptautisko kontaktu stūrakmeņiem neapšaubāmi ir praktiķis, trimdas latvietis, arhitekts un tulks Juris Viskonts. Kad augusta nogalē kopā ar Madonas māksliniekiem viesojāmies Tranosā, lūdzu Juri Viskontu plašāk laikraksta lasītājiem pastāstīt par sevi.
– Esmu dzimis Rīgā, – aizsāka Juris Viskonts. – Mamma dzimusi Vidzemē, tēva dzimtene ir Liepāja. Mammas tēvs bija kalējmeistars Taurupē. Ģimene no Latvijas emigrēja 1944. gada oktobrī, un tā bija pēdējā iespēja aizbraukt, lai neciestu no krievu represijām. Trimdā bijām dažādās bēgļu nometnēs, sākumā – darba, pēc tam nonācām amerikāņu zonā, kur bija daudz DP (displaced persons) jeb tā sauktās filtrācijas nometnes.
Apmēram 200 tūkstoši Latvijas cilvēku Otrā pasaules kara laikā atstāja dzimteni un devās bēgļu gaitās, ap 120 tūkstošu nonāca Vācijā. DP nometnēs attīstījās aktīva kultūras dzīve, tika ierīkotas latviešu skolas, dažādi mākslinieciski un sporta pulciņi, dibināti kori, teātra grupas, tika rīkoti Dziesmu svētki, literāri sarīkojumi, mākslas izstādes, svinēti valsts svētki un Jāņi.
Visur bija daudz latviešu, mums bija savas skolas, intereses, latviešu skolā pabeidzu 1. un 2. klasi. Tad šīs skolas pamazām izputēja, jo lielākā daļa latviešu emigrēja uz Ameriku vai Austrāliju. Mēs neaizbraucām, jo tēvs bija ļoti slims. Viņš ilgi gulēja sanatorijā, nemaz nezinājām, vai izveseļosies. Viss tomēr pagriezās uz labo pusi – tēvs atlaba, tikai uz Ameriku tuberkulozes slimnieki gan nevarēja braukt, tā nu palikām Zviedrijā. Brīdi, pirms ģimene pārcēlās uz Zviedriju, gāju arī vācu skolā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.09.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto