1589. gadā itāļu fiziķis Džovanni Batista della Porta sprieda par „runāto vārdu saglabāšanu” — viņš gribēja tos uzglabāt traukā, bet tam vajadzīgo aparatūru nespēja iedomāties.
Baronam Minhauzenam jau bija sava „tehnoloģija": viņš stāstīja, ka reiz bargā ziemā pastnieka taurētā signāla melodija iesalusi ragā. Siltā istabā, skaņas atkusušas, melodija sākusi skanēt. 1877. gada 18. jūlijā amerikānim Tomasam Alva Edisonam pirmo reizi izdevās ierakstīt un atskaņot cilvēka balsi. Viņš pie elastīgas membrānas piestiprināja adatu, kuru vilka pa parafinēta papīra lentu, skaļi izrunājot „hello". Skaņas viļņi (gaisa svārstības) līdz ar membrānu iesvārstīja adatu, tā parafīnā ievilka mainīga dziļuma rievu. Velkot pa to ierīci otro reizi, adata iesvārstīja membrānu, un (gan ļoti klusu) bija dzirdams „hello". Edisons smalkmehāniķim Džonam Kruesi lūdza pēc viņa rasējuma izgatavot ierīci „fonogrāfu" – ar vasku (vēlāk – ar alvas foliju) pārklātu tērauda cilindru ar rokturi, kuru griežot membrānas adata rievu (skaņas celiņu) ieskrāpēja pa spirāli. Edisons pirmo ierunāja rindiņu no bērnu dzejolīša „Mērijai bija mazs jēriņš". Ierīci viņš patentēja 1878. gada 19. februārī. 1888. gadā cits ASV izgudrotājs Emīls Berliners ierosināja skaņas celiņu ierakstīt apaļos diskos. Ar elektrolīzes palīdzību tādam uzklājot metāla slāni, ieguva „negatīvu" – metāla matricu, ar kuru varēja izgatavot ieraksta kopijas – presēt skaņuplates. Skaņas ierakstīšanai viņš izveidoja speciālu ierīci – rekorderu, atskaņošanai – 1887. gada 26. septembrī patentēto gramafonu. No 1897. gada plašu materiāls bija šellaka (Indijas laputu izdalījumu, akmens putekļu, sodrēju un augu šķiedru masa), bet tā bija trausla un arī dārga. 1924. gadā „Bell Telephone Company" izveidoja elektroakustisku ierakstu sistēmu, 1926. gadā izveidoja pirmos radiolampu pastiprinātājus – skaļākas skaņas iegūšanai vairs nebija vajadzīga lielā taure. 1948. gadā ungāru-amerikāņu fiziķis Peters Karls Goldmarks izgatavoja pirmo plastmasas vinila skaņuplati. ASV firma „Columbia" 1948. gadā izlaida pirmo ilgspēlējošo plati – pateicoties labākai ieraksta tehnikai un jaunajam materiālam, skaņas celiņš bija šaurāks un kvalitatīvāks. Tālāk nāca stereo ieraksts un atskaņošana. 1985. gadā pasaulē pārdeva 74 miljonus skaņuplašu, bet tad sākās kompaktdisku ēra…
20.09.2024.