LVM Kalsnavas arborētums nākamajā gadā atzīmēs piecdesmit gadu jubileju. Tolaik tika meklēta un atrasta visaukstākā vieta Latvijā, ar skarbiem klimatiskajiem apstākļiem, lai pieradinātu un novērotu svešzemju kokaugus. Kā tie jūtas pie mums, vai tie var izdzīvot un ir spējīgi augt. Kalsnava bija piemērota vieta. Tāpat arborētuma svarīgs uzdevums — būt par mātes dārzu kokaudzētavām, lai pavairotu stādus.
Šobrīd LVM Kalsnavas arborētums tiek pielīdzināts trešajam botāniskajam dārzam Latvijā.
Šeit ir ļoti bagātīga kokaugu kolekcija, un ar to iepazīstina Liene Opincāne, LVM Kalsnavas arborētuma dendroloģe.
– Arborētuma definīcija ir zinātniski pamatota kokaugu kolekcija, viss par un ap kokiem. Mums ir arī izņēmumi – ziedošās kolekcijas, piemēram, karalienes peonijas. Mēs varam lepoties, jo ir vairāk nekā 400 šķirņu, – prieku pauž Liene Opincāne. – Protams, mēs joprojām nodarbojamies ar novērošanu, zinātni. Strādājam pie izglītošanas, aicinot arī dendroloģijas entuziastus, ekspertus braukt aplūkot mūsu kokaugus. Tāpat dārzs ir atvērts tūrismam. Tūristiem, protams, populārākas ir mūsu ziedošās kolekcijas – rododendri, hortenzijas, peonijas, ceriņi. Rododendru kolekcijā ir vairāk nekā divi simti dažādību. Varam lepoties ar Latvijas selekcionāra Kondratoviča un citu radītām šķirnēm. Šobrīd daiļdārza modē ir hortenzijas. Arī mums ir ļoti krāšņs hortenziju dārzs, kurā ir liela skaraino hortenziju kolekcija. Pirms dažiem gadiem pārmaiņas piedzīvoja ceriņu dārzs. Šobrīd ceriņu kolekcija vēl ir jauna un tai ir jāsasparojas, lai koši ziedētu, bet šajā pavasarī bija arī ziedi. Mēs īpaši izceļam Latvijas selekcionāra Upīša radītās ceriņu šķirnes un esam ieguvuši lielu kolekciju.
Tāpat kā botāniskie dārzi, arī Kalsnavas arborētums piedalās starptautiskajā sēklu apmaiņā.
– Tas nozīmē, ka ar simbolisku sēklu daudzumu varam apmainīties ar visu pasauli. Esam izveidojuši sarakstu, kas tiek nosūtīts sadarbības dārziem, tādā veidā savā starpā pasūtām dažādas sēklas un iegūstam arī dažādus retumus. Mūsu zinātniski pamatotajai kokaugu kolekcijai katrs koks, kas tiek iestādīts, tiek pierakstīts, piešķirts sēklu numurs, kas tālāk tiek reģistrēts lielā sēklu grāmatā. Katrs kociņš ir arī digitalizēts. Katru gadu ir inventerizācija un ir jāatskaitās, kas ir gājis bojā, kas nācis klāt. Arborētumā ir vairāk nekā divi tūkstoši dažādību, – pastāsta dendroloģe. – Mūsu mazajā Latvijā ļoti labi var redzēt, kā klimats iespaido svešzemniekus dažādās valsts teritorijās. Klimatiskie apstākļi ietekmē gan kokauga izskatu, gan citus aspektus – zied vai nezied, augļi gatavojas, vai nē, un citus. Ir daži svešzemnieki, kuri pielāgojas, aklimatizējas, lai izaugtu tā, lai būtu spējīgi turēties pretī mūsu salam. Ir tādi, kuri ļoti labi iedzīvojušies pie mums, bet mēdz būt, ka neizdzīvo. Tomēr gribas teikt, ka klimats kļūst siltāks un svešzemnieki iedzīvojas pie mums, ja tiek atrasta siltāka vieta, aizvējā, tad tas var izdzīvot arī mūsu klimatiskajos apstākļos. Es vienmēr saku, ka uz arborētumu jābrauc katru mēnesi, jo tas nepārtraukti mainās. Kaut kas zied, kāds augs jau krāsojas, cits nogatavina augļus. Ziemā tik skaisti izskatās piesnigušās egles! Šī augu dažādība un to dažādās attīstības fāzes nepārtraukti mainās.
Projektu finansē MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS
13.09.2024.