Jau krietnu laiku plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams māk-
slīgais intelekts un dažādi tā veidi. Dažiem tas šķiet biedējošs, bet dažiem tas jau kļuvis par teju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Viens no populārākajiem mākslīgā intelekta rīkiem ir "OpenAI" izstrādātais tērzēšanas robots ChatGPT.
Arī Edgars no Cesvaines šo rīku patstāvīgi izmanto un dalās savās atklāsmēs un pieredzē: – Svarīgi paturēt atmiņā, ka ChatGPT pirmā prioritāte nav sniegt pareizas atbildes, bet iemācīt mašīnai atdarināt cilvēka runu. Mērķis ir iemācīt izprast valodu, gan pa vārdiem, gan pēc struktūras. Attiecīgi vajadzīgo informāciju sameklēt savā datu bāzē un spēt to paskaidrot tik kvalitatīvi, lai šķistu, ka saruna norisinās ar cilvēku. Savukārt tas, kādu informāciju tas sniedz, ir otrā prioritāte. Galvenokārt tas cenšas mūs iespaidot ar to, cik skaisti tas atbild.
Tad ir jāskatās uz modeļiem. Katrs no ChatGPT modeļiem ir balstīts uz citādākiem algoritmiem, kā tas funkcionē. Katrs no modeļiem ir veidots līdz brīdim, kad tā algoritms funkcionē pareizi tam, ko veidotāji konkrētajam modelim ir paredzējuši. Katrs nākamais modelis tiek uzlabots, tā prioritātes un vēlamais gala rezultāts. Patlaban vislabākais no modeļiem bija 3.5, tas varbūt necentās būt super gudrs un nebija viens no ātrākajiem, lai gan, tāpat nežēlīgi ātrs, bet tas pietiekami kvalitatīvi atbildēja uz jautājumiem un to darīja pietiekami cilvēcīgi. Visi turpmākie jau sāka kļūt nepatiesāki. Piemēram es uzdevu tiem dažādus valodas vingrinājumus – apmainīt vārdā burtus "i" un "e" vietām, lai veidotos cits vārds – tie ne tikai to neprata, bet sāka dot nepareizus vārdus un atbildēt visādas muļķības.
Ja tiek izmantota maksas versija, var maksāt par visu plānu vai izvēlēties konkrētu modeli, kas dod specifiskas iespējas, kas svarīgi, piemēram, programmētājiem. Savukārt tie, kas to lieto bez maksas, to dara ar domu, ka "OpenAI" bez maksas savāc datus par to, cik kvalitatīvi ChatGPT darbojas mūsu labā. Respektīvi mēs esam kā izmēģinājuma trusīši.
Plašs pielietojumu veids
Galvenās iespējas, ko mākslīgais intelekts sniedz, no Edgara skatupunkta, ir atbalsts jebkam, ko vajadzētu uzlabot. Respektīvi jebkurā brīdī, kad esam kaut kur apstājušies dēļ kreativitātes vai tādēļ, ka nezinam nākamo soli, vai varbūt esošais rezultāts nešķiet pietiekošs, mākslīgais intelekts var palīdzēt virzīties uz priekšu un uzlabot esošo. Pat, ja tas nedod konkrētas atbildes, tas dod virzienu, kurā pašiem meklēt informāciju un mēģināt atrisināt problēmu. Protams, tas arī ļoti daudz atkarīgs no tā, kas pieejams mākslīgā intelekta datubāzē.
Edgars stāsta: – Ir momenti, kad pašam nav skaidrs, kā atrisināt situāciju, tad uzrakstu situāciju un prasu, kur tas saskāries ar līdzīgu problēmu un kādā virzienā man skatīties, lai to atrisinātu. Šad tad tas spēj dot ļoti labus risinājumus.
Vislabākais variants ir tad, ja nepieciešams ļoti plašs informācijas apjoms. Tā vietā, lai obligāti meklētu visu grāmatās, var tam izprasīt specifisku informāciju. Piemēram, paprasīt tam "Lūdzu, pastāsti, kādas ir galvenās smadzeņu daļas, kas piedalās lasītā teksta informācijas apstrādē, atmiņas un izpratnes veidošanā." Balstoties uz šo atbildi var, piemēram, veidot vingrinājumus bērniem ar lasīšanas problēmām utt., jo šī tēma jau kļūst saprotamāka.
Tas var palīdzēt arī, ja ir grūtības uzsākt kāda teksta rakstīšanu, tad var lūgt tam uzrakstīt pirmo rindkopu, un, balstoties uz tās, jau veidot pārējo tekstu kļūs vienkāršāk.
Ļoti svarīgi ir arī prast pajautāt mākslīgajam intelektam, ko vēlies – kāds ir paveicamais uzdevums un ko gribi uzzināt. Sevišķi svarīgi piemērus formatēt atsevišķā līnijā un pirms tam uzrakstīt, ka sekojošais būs piemērs. Svarīgi arī lūgumā pieminēt, ja tekstam jābūt vienkāršotam vai jāievēro kādi specifiski kritēriji, piemēram, SEO pamatprincipi. Tikai svarīgi atgādināt mārketinga satura veidotājiem, ka ja grib, lai mājaslapa darbotos caur Google, teksta veidošanā jāpiedalās arī pašam cilvēkam, jo tā spēj noteikt mākslīgā intelekta radītus tekstus un neuzskatīs tos par pietiekami kvalitīviem, līdz ar to, mājaslapa kļūs mazāk apmeklēta.
Atcerēties par drošību
Galvenās lietas, ko noteikti nedrīkst lietot uzdodot jautājumus ChatGPT, noteikti ir pases dati, dzīvesvieta, dokumentu numuri, jo tomēr, lai cik drošas būtu sistēmas, nekad nevaram būt pilnībā droši, ka tās netiks uzlauztas, un par to, kāds cilvēks atrodas sistēmas otrā pusē. Bet ja tiek meklēts, piemēram, kāds varētu būt slimības cēlonis vai kāda cita intīma problēma, tur par privātumu nevajadzētu satraukties.
Pastāv uzskats, ka mākslīgais intelekts ir drauds dažādām profesijām, bet Edgars min, ka tā gluži tas nav: – Cilvēks dod savu pienesumu no apziņas, kaut vai tādēļ, ka mēs jūtam. ChatGPT var nokopēt truli vienkāršas stratēģijas vai kaut ko automatizēt. Respektīvi nav īsti pamata satraukties un lielākā daļa cilvēku neuztraucas. Pat sliktākie grāmatu rediģētāji, kas labi dara savu darbu, nesatraucas, jo viņi saprot, ka viņu funkcija nav tikai truli apstrādāt tekstu, bet arī notvert šo sajūtu, kas pausta tekstā, kas tiek labots. Arī asistents strādā labāk kā ChatGPT. Arī instrukciju mākslīgais intelekts nevar izveidot, jo tas var tikai minēt, kas instrukcijā ir nepiecišams, bet tikai cilvēks zinās, kas patiešām tajā nepieciešams. Ir laba sinerģija kopā ar mākslīgo intelektu, bet aizvietot cilvēku tas nevarēs.
Arī par ChatGPT izmantošanu skolēnu vidū ir radies satraukums, taču problēma nereti slēpjas tieši tajā, ka skolēni neizprot, kādēļ konkrētais uzdevums ir vajadzīgs un kāpēc tas jāuzskata par kaut ko vērtīgu. Ja viņam ir sajūta, ka truli vajadzīga atbilde, lai saņemtu vērtējumu, viņš atradīs vienkāršākus veidus, kā atrisināt problēmu, kuru viņš pats risināt nevēlās. Šeit ir tas grūtais uzdevums skolotājam atrast veidus, kā iedvesmot bērnus, taču pozitīvi, ka, mācoties, kā to darīt, var ar ChatGPT potenciāli ģenerēt risinājumus. Piemēram, jautāt ko tas zina par neiroloģiju un kā šo informāciju izmantot, lai veidotu interesi par kāda veida uzdevumiem. Tad bērns pats būs mazāk ieinteresēts dot trulu informāciju. Turklāt, bērni tāpat atradīs mākslīgo intelektu un tā iespējas, tāpēc labāk motivēt to izmantot kā palīgu, ja kaut kas nav saprotams. Edgars dalās pieredzē: – Piemēram, nesen skatījos par mājas siltināšanu, neesmu inženieris, bet aptuveni izprotu šīs lietas. Prasīju, lai tas paskaidro, kas ir termovadītspēja un citi termini. Sarunas laikā tas sāka atbildes pārvērst ciparos un izrēķināt sienu biezumus, cik biezam jābūt siltinājumam, atkatībā no materiāla un cik daudz to vajadzētu. Ja ieliek cenas, tas arī ļoti precīzi palīdz izrēķināt izmaksas. Kad no šī priekšstata, ko man tas deva, atpakaļgaitā skatījos uz sniegto informāciju, varēju iemācīties, ko tas darīja, kādas kalkulācijas ņēma vērā utt. – pašam radās zināšanas par konkrēto tēmu.
Respektīvi, mākslīgā intelekta rīks ChatGPT var būt krietni noderīgs dažādu problēmu risināšanā un jau paveiktā uzlabošanā, tikai jāapgūst spēja tam uzdot konkrētus jautājumus tam saprotamā veidā.
06.09.2024.