Ar dalītām jūtām un nedaudz vīlusies no Latvijas Lauku sieviešu apvienības amatnieču un rokdarbnieču 8. septembra sanāksmes Zemkopības ministrijā mājās atgriezās Lazdonas rokdarbu pulciņa vadītāja Vanda Podiņa.
Sanāksmē cita starpā sadarbības iespējas Latvijas amatniecēm piedāvāja latviešu izcelsmes Anglijas pārstāves – Agnese Sila un Mārīte. Šajā tikšanās reizē pārstāves no Anglijas pārrunāja konkrētas sadarbības iespējas ar darbu autorēm, vēloties iepazīties ar tām sievietēm, kuras būtu ar mieru sākt gatavot darbus Ziemassvētku tirdzniecībai Londonā. Ar rokdarbniecēm (adītājām, izšuvējām, tamborētājām), kas to vēlēsies, tiks noslēgts sadarbības līgums. Anglijas pārstāvēm ir doma atvērt veikalu-salonu Londonā, kurā regulāri notiktu arī dažādu rokdarbu izstādes (londonieši esot ļoti "kāri" uz dažādām izstādēm, un tās vienmēr tiekot ļoti labi apmeklētas). Kāpēc veikals Londonā, nevis Rīgā? Uz to pārstāves atbildēja: – Augstāka pirktspēja, daudz vairāk ļaužu – 6 reizes vairāk nekā Rīgā. Tā būs iespēja arī parādīt, ko spēj tāda maza tautiņa kā latvieši.
Vanda Podiņa, paužot domas, uzsvēra, ka tas ir tikai viņas viedoklis: – Man radās tāds iespaids, ka mūsu latviskie un nacionālie rokdarbi kā tādi Londonas pārstāves pilnīgi neinteresē. Manuprāt, mūsu līmenis prasītajam jau sen ir pāri, un atgriezties vidusskolnieču līmenī man liekas diezgan nepieņemami. Piedāvātie modeļi bija ļoti vienkārši un katram izpildāmi. Ja kāda rokdarbu pratēja vēlējās, varēja arī pamēģināt prasīto, jo līdz 15. oktobrim iedotie paraudziņi ir jāīsteno. Tad ar katru individuāli tiks pārrunāts sadarbības līgums (ar klāt pievienotu punktu par konfidencialitāti). Arī prasītos darbus nekur citur Latvijā nevarēs pārdot, tikai Anglijas tirgū. Par cenām vēl nekas nav runāts, nav zināms, cik tas mūsu rokdarbniecēm varētu būt izdevīgi. No mūsu pulciņa, protams, arī varētu būt interese, un katra dalībniece par savu iespējamo līdzdalību lems pati. Man tomēr tā vien šķiet, ka kārtējo reizi meklē lēto darbaspēku. Sievas uz ātro rokdarbu izstādi Zemkopības ministrijā, kur notika sanāksme, bija paņēmušas pašu labāko, pašu skaistāko, būtībā – mākslas darbus. Arī mēs bijām aizvedušas mūsu pulciņa un rajona rokdarbnieču darbus. Taču no tiem Anglijā dzīvojošajām latvietēm nekas neinteresēja. Protams, mazliet skumji, ka latviešu cilvēki, kas 4 gadus dzīvo Anglijā, piemērojas turienes masu gaumei. Man par angļu tūristiem ir mazliet cits priekšstats – viņi par mūsu rokdarbiem ir sajūsmā un tos arī pērk.
Sanāksmē runāja arī par lauku rokdarbnieču piedalīšanos ar saviem darbiem izstādē "Rāmavā", kas notiek katru gadu (šoruden – no 8. līdz 12. oktobrim). Par to vēl lems atsevišķi.
Autore: IVETA ŠMUGĀ