Lielākoties interese par makšķerēšanu rodas jau bērnībā. Kādam ar laiku tā zūd, bet citam tikai pieņemas spēkā. Sākotnēji tas ir hobija līmenī, pēc tam jau var teikt, ka copei pieiet profesionālā līmenī.
Arī DENISA KOVTUNA interese par copi aizsākās bērnībā un, regulāri nododoties savam vaļaspriekam, ir uzkrāta bagātīga pieredze.
Cope vasarā vai ziemā, no laivas, spiningošana, fīderēšana, pludiņmakšķerēšana – veidu ir daudz. Taujājot, kas Denisam tuvāks, viņš pastāsta: – Sākumā lielākoties bija cope vasarā, bet sasniedzot aptuveni 15 gadu vecumu tēvs sāka mani ņemt līdzi uz ledus. Ziemas cope ir nedrošāka kā makšķerēšana vasarā no krasta. Tad arī tā ziemas cope pielipa diezgan stipri un neatlaiž joprojām. Šobrīd ķeru tikai plēsīgās zivis. Pludiņu rokās neesmu turējis piecus gadus noteikti. Varbūt pie tā atgriezīšos vecumdienās. Man patīk aktīvāks process, tāpēc izvēle ir spinings. Aizvadītajā gadā pievērsos tādai lietai kā big baits. Tā ir plēsīgo zivju makšķerēšana, pārsvarā līdakas, zandarti, uz ļoti lieliem mānekļiem. Lielas zivis ēd lielu kumosu. Tas ir pierādījies arī praksē – ne vienmēr gan, bet uz lielu mānekli liela zivs reaģē labāk un ņem to daudz agresīvāk. Pēdējā laikā, dodoties zvejā, es uzlieku sev mērķi, piemēram, noķert asari. Bieži vien ir tā, ka visu dienu ķeras citas zivis. It kā ļoti labi, bet tomēr tu esi neapmierināts. Ja es būtu noķēris kaut trīs mazus asaru, būtu savu uzdevumu izpildījis un guvis gandarījuma izjūtu.
Deniss uzsver, ka, neatkarīgi no tā, vai tā ir cope ziemā vai vasarā, pirmajā vietā vienmēr ir drošība.
– Tāpat kā laivā, tāpat arī uz ledus – nedrīkst aizmirst par drošību. To vienmēr stāstu arī savos video. Kad ūdens jau paliek ļoti auksts, drošības rīkus, peldlīdzekļus nevajag turēt tikai laivā, bet vilkt virsū. Uz ledus, kas ir plānāks par 10 cm, virsū nelienu. Tāpat neeju uz ledus, kas jāpārbauda ar ledus cirtni. Manā sapratnē jau tas, ka tu ej un belz pa ledu ar cirtni, jau liecina par to, ka tas nav drošs un nejūties tajā brīdī droši, – uzskata Deniss Kovtuns un atzīst, ka arī pašam ir gadījies nokļūt nelaimē. – Man pašam ir gadījies izkrist no laivas. Par laimi, es laivā nebiju viens. Ir gadījies izkrist un krītot vēl aizķerties aiz borta. Tā es tur ar galvu lejā zem laivas arī paliku. Kaut kā man sanāca pašam izcelties ārā. Īpaši rudenī, kad jau ir kļuvis vēss un esi saģērbies siltajās drēbēs, pārkrītot pāri laivai, tas ir sekunžu jautājums. Iesaku ikvienam, neraugoties uz sezonu, vilkt glābšanas vesti, īpaši gadījumos, kad copē esi devies viens pats. Savukārt tie makšķernieki, kas ir pieredzējuši ielūšanu ziemā, manuprāt, stipri aizdomājas par apģērbu un drošību. Lielākoties uz copi, īpaši ziemā, dodamies divatā. Ļoti reti braucu viens. Tad izvēlos vietas, kur ir daudz cilvēku. Ja nu gadījumā kas atgadās, tad lai mani redz.
Šovasar nereti nākas dzirdēt, ka zivis ir grūtāk noķert. Citreiz cope ir pa tukšo.
– Gada sākums bija ļoti daudzsološs un labs. Sākām izmantot jaunākas tehnoloģijas, pielikām klāt dažus makšķerēšanas veidus. Šobrīd varu teikt, ka zivis ķeras nelabprāt. Visticamāk, tās ir laika maiņas, kas zivīm īsti nepatīk. Ir karsts, tad vēss, tad lieli vēji, vētras, lietusgāzes. Acīmredzot zivīm tas neiet pie sirds. Es jau esmu teicis, laiks var būt slikts, var līt lietus, galvenais, lai tas ir stabils. Mainoties laikapstākļiem, mainās arī spiedieni. Daudzi smejas, ka tā ir makšķernieku populārākā atruna, bet patiesībā zivis jūt šīs izmaiņas, – norāda Deniss.
Yotube kanāls, kur smelties iedvesmu
Sekojot līdzi aktualitātēm copes jomā, skatoties citu makšķernieku kanālus sociālajā vidē, Deniss nonāca pie atziņas, ka šāds kanāls, kur dalās savā pieredzē, ieteikumos un zināšanās, jāizveido arī pašam. Aktivitātēm var sekot līdzi Youtube platformā "Ne asakas".
– Skatoties citu makšķernieku Youtube kanālus, man nesaistoši bija video, jo tie nebija par mūsu ūdeņiem. Ļoti daudz rāda Rīgu, Daugavu, Rīgas apkārtnē esošās ūdens tilpes, kas savienotas ar jūru. Tur tomēr ir citādākas zivju krājas, citādāka makšķerēšana, zivju resurss. Tāpēc likās, ka būtu jāieliek sava artava šajā jomā un parādīt, kā iet mūsu pusē, – ideju atminas Deniss. – Mums viennozīmīgi zivju ir mazāk nekā pie jūras esošajās upēs un ezeros. Arī pie mums, ir ko redzēt, un, es domāju, ka tiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā reģionā, ir interesanti paskatīties video par copi mūsu pusē. Kanāls nav sens, bet tas tiek attīstīts. Šobrīd ir izveidots arī TikTok kanāls, tas attīstās ātrāk, jo video apstrādāt ir daudz vienkāršāk un ātrāk. Youtube video apstrāde ir ļoti ilgs darbs, bet biežāk ir tā, ka aizraujies copējot un nemaz neieslēdz kameru. Ņemot vērā ilgo apstrādes procesu un nonākšanu pie gatava video, visticamāk tie tiks ievietoti ne biežāk kā reizi mēnesī. Redzu, ka atsaucība ir, cilvēki skatās un noteikti turpināšu veidot saturu. Turpināšu ievietot video arī TikTok platformā. Tur vairāk parādu ikdienu, savukārt Youtube – dalos savā pieredzē, izsaku viedokli.
Personīgie rekordi
Katram makšķerniekam gadās noķert kādu īpašu zivi, kas kļūst par rekordisti. Jautājot, kādi ir Denisa personīgie rekordi, viņš teic: – Es, godīgi sakot, baidos, ka tad, kad tika izvilkti tie rekordi, zivis netika ne mērītas, ne svērtas. Salīdzinot ar šā brīža svērtajām un mērītajām zivīm, saprotu, ka toreiz bija lielākas. Zivju svēršana tomēr zivij ir traumējoša, labāk tad vienkārši un ātri to nomērīt un savā rekordu sarakstā ielikt nevis svaru, bet garumu. Nav man iespaidīgi rekordi. Līdaka aptuveni 5 kg smaga. Metrīgu līdaku vēl nav izdevies noķert. Manuprāt, katra Latvijas spiningotāja goda lieta ir noķert līdaku, kas garāka par metru. Daudziem tas patiesi izdodas un, ne tikai piejūras ūdeņos, bet arī mūsu pusē. Ezerus gan neminēšu, lai visi pēc kārtas tur neskrietu, jo tomēr makšķerniekam zivīgākās vietas jāpatur noslēpumā, tāpēc savos video arī bieži nestāstu, kur atrodos, bet daudzi vietas atpazīst pēc ainavas. Šogad priekš manis laikam tika izvilkts rekords – zandarts, tuvu pie 80cm. Bet, kā jau teicu, dzīves lielākais zandarts tas viennozīmīgi nav. Attīstoties tehnoloģijām, iespējamāk kļūst noķert arī lielās zivis. Tomēr tehnoloģijas man dod sapratni par to, kā zivs uzvedas, pie kādiem laikapstākļiem, kā viņa reaģē uz mānekli. Tehnoloģiju izmantošana copē ir cheating. Tu neatstāj iespēju zivij nepieķerties.
03.09.2024.