Būt daudzbērnu ģimenei nebūt nav viegli, bet tas viennozīmīgi ir brīnišķīgi. Tās ir lielas rūpes un atbildība. Nereti nākas saskarties arī ar neizpratni vai pat nosodījumu, tomēr būt ģimenei, kurā aug trīs un vairāk bērni, ir liels lepnums.
Valsts un pašvaldības rūpējas par daudzbērnu ģimenēm, sniedzot dažādus atbalsta mehānismus dažādās dzīves situācijās. Par daudzbērnu ģimenēm, atbalstu un iespējām stāsta Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja ELĪNA TREIJA, iepazīstinot ar apvienību un tās galvenajiem mērķiem.
– Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrība dibināta 1991. gadā. Sākotnēji to veidoja četras juridiski patstāvīgas daudzbērnu ģimeņu organizācijas.
Vīzija – Latvijā ir izveidojies spēcīgs daudzbērnu ģimeņu organizāciju tīkls, kas koordinēti kalpo daudzbērnu ģimeņu interesēm valsts un starptautiskā mērogā.
Misija – nodrošināt daudzbērnu ģimeņu organizāciju sadarbību un interešu pārstāvību valsts politiskās dienaskārtības veidošanā un valsts ģimenes politikas plānošanā.
Mērķis – veicināt plaša daudzbērnu ģimeņu organizāciju tīkla veidošanos, panākt ilgtermiņa savstarpēju sadarbību starp organizācijām, līdzdarboties ģimenisko vērtību popularizēšanā.
Mūsu ikdienas darbs saistīts ar daudzbērnu ģimeņu interešu aizstāvību, monitorējot pašvaldību un valsts politikas dokumentus, iniciējot normatīvo aktu izmaiņas, piedaloties ar savu analīzi un argumentiem valsts demogrāfiskās politikas ietekmēšanā. Tāpat neatņemama mūsu darba sastāvdaļa ir daudzbērnu ģimeņu kā goda ģimeņu prestiža celšana sabiedrībā, organizējot sabiedriskas aktivitātes, ģimenēm veltītus pasākumus.
– Kas var iestāties Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā?
– Mēs aicinām stāties 12 reģionālajās daudzbērnu ģimeņu biedrībās, lai veidotu ciešākus ģimeņu kontaktus novadu ietvaros un spēcīgāku interešu aizstāvības potenciālu pašvaldībās. Ja novadā nav savas daudzbērnu ģimeņu biedrības, mudinām atrast 2-3 aktīvas ģimenes, ar kurām dibināt novada biedrību un veidot kodolu, ap kuru pulcināt jaunas ģimenes. Tomēr apvienība paredz arī ģimeņu pievienošanos nepastarpināti pašai apvienībai, tomēr šajā gadījumā mēs nenodrošināsim regulāras reģionālās aktivitātes.
– Ar kādām problēmām/nepilnībām nākas saskarties daudzbērnu ģimenēm?
– Vērojot dzimstības statistiku, varu apgalvot, ka ir novērtēts valsts atbalsts trešā bērna politikai. Stabilas ģimenes ar diviem bērniem gandrīz vairs nav jāpierunā uz trešo bērnu. Plānojot valsts ģimeņu ilgtermiņa atbalsta politiku, jāsaprot, ka laiki ir mainījušies, – lielākā daļa sieviešu mātes misiju vairs nevērtē tik augstu, lai atteiktos no realizēšanās citās dzīves jomās. Reti kurā daudzbērnu ģimenē abi vecāki var atļauties strādāt pilna laika darbu, un visbiežāk sieviete paliek mājās rūpēties par bērniem, kamēr vīrietis dodas uz darbu. Patlaban pensijas vecumam ir pietuvojušās tās sievietes, kuras pensiju aprēķinā ieraudzīs netaisnību, – līdz pat 2022. gadam sociālās iemaksas par bērna kopšanas laiku tika aprēķinātas no bērna kopšanas pabalsta lieluma, proti, 171 eiro. Liels skaits daudzbērnu ģimeņu mammu, kuras nestrādā algotu darbu, bet rūpējas par mājsaimniecību, nevar uzkrāt darba stāžu par mazuļa aprūpi viņa pirmo 18 dzīves mēnešu laikā, jo konkrētos pabalstus parasti noformē tēvam. Ja mēs esam izaudzinājuši bērnus un viņi ir kļuvuši par nodokļu maksātājiem, tad kāds procents no viņu šobrīd maksājamajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām jāatspoguļo vecāku pensiju aprēķinā. Šobrīd pastāv progresīvais ģimenes valsts pabalsts – summa par katru nākamo bērnu pieaug. Tiklīdz bērns sasniedz 20 gadu vecumu, par viņu pabalstu vairs nemaksā un arī par pārējiem bērniem sāk maksāt mazāk. Pabalsti ir jāpalielina un jāiestrādā to indeksēšana, līdzīgi kā tas ir pensijām, kuru indeksēšana ir piesaistīta esošajai inflācijai. Pašvaldību bērnudārziem jābūt garantētiem jau no bērna viena gada vecuma, ja sievietei tas ir nepieciešams. Vecuma grupā līdz 30 gadiem arvien vairāk ir māmiņu, kuras nav paguvušas būt sociāli apdrošinātas, nav bijušas darba attiecībās. Šādās situācijās būtu jānodrošina iespēja vecāku pabalstu saņemt avansā. Netaisnība veidojas tajā, ka ģimenes, kuras var paņemt kredītu, ikdienā par mājokli samaksā mazāk, nekā tās ģimenes, kurām nepietiekamo ienākumu dēļ kredītu nepiešķir, tāpēc viņas ir spiestas mājokli īrēt. Pēdējos desmit piecpadsmit gados attieksme pret daudzbērnu ģimenēm ir mainījusies. Par to jāpateicas trešā bērna politikai. Tika ieviests goda ģimenes statuss un to apliecinošās Goda ģimenes apliecības, kas kļuvušas prestižas.
– Kādu atbalstu saņem daudzbērnu ģimenes valsts līmenī? Vai par daudzbērnu ģimenēm rūpējas arī pašvaldības?
– Atbalsta mehānismu ir daudz. Informācija par atbalstu valsts līmenī koncentrēti ir sarkanajā bukletā: https://www.kustiba3plus.lv/svarigakais/.
Katru gadu pēc budžeta pieņemšanas mēs apkopojam visu pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas sniegt daudzbērnu ģimenēm papildu atbalstu.
Madonas novada atbalsts –
1) bērna piedzimšanas pabalsts (t.sk. par trešo un nākamo bērnu) no 2024. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Madonas novada pašvaldības 2023. gada 30. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 18 "Brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti Madonas novadā", ir 400 eiro par katru jaundzimušo;
2) līdzfinansējums ēdināšanas pakalpojumam – visās Madonas novada izglītības iestādēs skolēniem ir apmaksāti ēdināšanas izdevumi. Ja bērni mācās izglītības iestādēs ārpus Madonas novada, ēdināšanas izdevumi netiek apmaksāti. Madonas novadā deklarētie audzēkņi pašvaldības apmaksātu ēdināšanu saņem arī Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma Barkavas struktūrvienībā;
3) pabalsts mācību līdzekļu iegādei, mācību gadu uzsākot: pamatojoties uz Madonas novada pašvaldības 2023. gada 30. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 18 "Brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti Madonas novadā", pabalstu 60 eiro katram bērnam izglītībai piešķir un izmaksā vienreiz gadā daudzbērnu ģimenei, kura audzina un aprūpē obligātās pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārizglītojošo skolu audzēkņus. Ja ģimenei noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, tad, pamatojoties uz Madonas novada pašvaldības 2023. gada 29. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 11 "Papildu sociālās palīdzības pabalsti Madonas novadā", pabalstu bērna izglītībai piešķir obligātās pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārizglītojošo skolu audzēkņiem vienu reizi gadā – 90 eiro katram bērnam trūcīgā mājsaimniecībā un 60 eiro katram bērnam maznodrošinātā mājsaimniecībā;
4) atbalsts profesionālās ievirzes izglītības ieguvei – bērniem no daudzbērnu ģimenēm ir pilnībā apmaksāta profesionālās ievirzes izglītība;
5) atbalsts interešu izglītības ieguvei – daudzbērnu ģimenēm Madonas novada izglītības iestādēs ir bezmaksas interešu izglītība;
6) atbalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai – pašvaldības rīkotie pasākumi ir bez maksas, citu pasākumu apmeklējums saskaņā ar rīkotājorganizācijas cenrādi.
– Cik bagāta mūsu valsts ir ar daudzbērnu ģimenēm? Vai ar katru gadu šādu ģimeņu kļūst vairāk?
– Latvijā vidēji ap 30 tūkstošiem ģimeņu ir trīs un vairāk apgādājamie vecumā līdz 20 gadiem (proti, tādi, par kuriem saņem Vecāku pabalstu).
Lai arī dzimstība kopš 2016. gada sarukusi gandrīz par 40 %, pieaug to māmiņu skaits, kas laiž pasaulē trešos un nākamos mazuļus. Nu jau katrs ceturtais bērniņš dzimst kā trešais vai nākamais savai māmiņai.
– Diemžēl nereti nākas dzirdēt pat nosodījumu, ja ir daudzbērnu ģimene – vai šīs ģimenes ir mīlētas, cienītas, pieņemtas sabiedrībā un atbalstītas?
– Stereotipi par kuplajām ģimenēm kā sociālā riska ģimenēm ir mainījušies. Nu jau 3 bērnu esamība tiek uzskatīta par normu un "piešķir" stabilas, veiksmīgas ģimenes statusu. Šobrīd sabiedrība kļūst atvērtāka arvien kuplākām ģimenēm, un apvienības uzdevums ir šo pozitīvo tendenci vairot.
27.08.2024.