Reti kurā ģimenē aug divi, trīs un pat vairāk bērni, bet Liezēres pagastā dzīvojošā Paegļu saime ir bagāta ar četrām atvasēm. Viņu vecāki Regīna un Ēriks ir apveltīti ar izteiktu darba tikumu un sirds siltumu, kas ieaudzināta arī viņu bērnos, un kristīgo vērtību pamatlikums ir stiprinājis viņu abu pārliecību.
– Kad laulājāmies, bijām skumīgi, jo toreiz ārsti brīdināja, ka mums bērniņu var nebūt… Tāpēc novērtējam šo brīnišķīgo dāvanu – bērnus, kuri paši veselīgā veidā ir pieteikušies, laimīgi ienākuši šajā pasaulē veseli, skaisti un ļoti, ļoti mīlēti. Esam nosvinējuši nu jau 19. laulību gadadienu, īpaši priecājamies, ka mums visiem ir viens uzvārds – tas īpašā veidā ceļ mūsu katra ģimenes locekļa pašcieņu. Dievs mūs ir svētījis ar četriem bērniem, un visi Madonas slimnīcā ietīti vienā un tajā pašā īpašajā sedziņā, visi izšūpoti vienos un tajos pašos ratiņos. Mūsu uzdrīkstēšanās sakņojas vienkāršībā, pieticībā un pacietībā, – ar mīlestību stāsta Regīna Paegle.
Viņai un Ērikam ir prieks, ka valstī izveidota atbalsta sistēma ar „Goda ģimenes" statusu jeb tā saucamo „3+" karti, jo šī privilēģija bērniem atļauj sabiedriskajā transportā braukt ar 90 % atlaidi, vecākiem – ar 50 % atlaidi. Ir virkne muzeju, veikalu, izklaides pasākumu, kuros ir iespēja nopirkt biļetes ar atlaidi. Tas sagādā prieku. Arī mūzikas, sporta un mākslas skolā bijušas 50 % atlaides, un šobrīd pastāv iespējas skolot bērnus papildskolās pat bez maksas. Ārpus Madonas novada robežām, piemēram, ēdināšana arodvidusskolā bērniem ar „Goda ģimenes" statusu ir ar atlaidēm.
– Atbalsts, ko sniedzam viens otram, ir pašsaprotams. Izlīdzam ar visu un visā, cik vien atļauj diennaktī dotās stundas un cik vien labi varam konkrētā brīdī. Ikdienas soli mums palīdz regulēt mūsu piezīmju blociņš un kopīgā ģimenes WhatsApp grupa. Laika gaitā esam atklājuši, ka konkrēts mērķis, ja tāds ir izvirzīts, visus mobilizē. Uh, cik daudz mēs spējam, ja visi zinām, ko mēs gribam attiecīgajā brīdī! Piezīmju blociņā darāmo darbu saraksts ir katram. Čatiņā – atgādinājumi, uzmundrinājumi un pateicības par paveikto. Ir tāds skaists teikums: „Lai izaudzinātu vienu bērnu, ir vajadzīgs vesels ciems!" Mums gribētos ciemu palīgā; nu labi, ja ne ciemu, tad vismaz divas omes un divus opjus. Taču mums ir stabila viena omīte, kura uz saviem pleciem iznes daudz un aizstāj trūkstošos ar mieru, savu sirdsgudrību un lielu kaudzi mīlestības, ar kuru viņa neplātās, bet visi četri bērni zina, cik omīte ir mīļa, īpaša un dārga, – savas ģimenes stāstu turpina Regīna un Ēriks.
Katram bērnam ir savas intereses, talanti. Tie tiek izkopti gan mākslas, gan mūzikas skolā. Katram no četriem Paegļu ģimenes auklējumiem ir kaut kas skaists ielikts šūpulī, un vecāki mēģina to pamanīt, virzīt attīstībā. Evelīna pabeigusi Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu, Dāvids, Sāra un Toms turpina mācīties Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Dāvids iemīļojis makšķerēšanas hobiju un motociklu noslēpumaini trakulīgo ceļu, kā arī krusttēva galdniecības darbnīcu. Sāra paralēli mūzikas skolai paspēj apmeklēt volejbola treniņus Madonas Bērnu un jaunatnes sporta skolā, savukārt Toms pagūst ne tikai pūst trompeti, bet aizdiebj vēl uz florbola treniņiem, kā arī iemēģina roku, kāju un sirdi Taekwondo treniņos. Paši bērni zina savu ritmu un visur ir laikā. Ritms māca viņiem laiku izmantot lietderīgi. Neviens nav teicis, ka tas ir viegli, uznāk paguruma brīži. Bet, kā citādi kaldināt mērķtiecību un izturību? Arī vecākiem dažu brīdi gaismai priekšā piestājas miglas vāli. Nav viegli, laika plānojums – aizvest, atvest, autobusu maršruti un to atiešanas laiki… Vēlie vakari, kad jāspēlē klavieres, klarnete, trompete… Dažreiz Paegļu mājās iet ļoti jautri – skan visa pamale. Tādos brīžos viņi ir pateicīgi, ka dzīvo privātmājā un patraucē tikai putnus aiz loga un kādu lapsu.
– Arī mums ir grūtības, taču lielākoties tās paliek mūsu ģimenes sienās un nonāk Dieva plaukstās. Kā jau uzsvērām sākumā, mums ir apziņa, ka ar visu tiksim galā. Jā, dažreiz ir skumīgākas dienas, bet tad uzmirdz saule. Mūsu ģimenē iedvesma iekāpj pa logu. Mums ir tāds teiciens: „Ja nedarbojas plāns A, būs plāns B, un, ja kaut kur neizdodas ieiet pa durvīm, mēs tiksim pa logu." Un viens no dzinuļiem radošumam ir SMU – skolēnu mācību uzņēmumu aktivitātes, kas rosina, veicina domāt un attīstīties. Pagaidām mūsu ģimenē talants biznesa idejās neliek mierā vecāko dēlu, un tas pamazām pārņem arī pārējos. Mēs augam kopā. Kas pašiem trūcis, to gribas iedot bērniem. Taču visvairāk gribas iedot laiku kopā. Mums visiem kopā izdodas būt aizvien retāk, taču ir tādi skaisti mirkļi pie kopīgā lielā ģimenes galda, pie ugunskura mājas pagalmā, kopīgās peldēs gan ezerā, gan piemājas dīķī, pārgājieni kopā, pirtiņas siltums un kopīgi kino apmeklējumi. Plānotie izbraukumi ārpus mājas – ilgi gaidīti un sirdi sasildoši, jo ir tik labi būt kopā. Mūsu neredzamo kopību ir palīdzējis veidot neredzamais spēks – Dieva svētība. Kad ģimene spēj sadoties rokās un kopīgi lūgt „Mūsu Tēvs", tad cita spēka nevajag. Ar šo spēku arī augam kopā, ar šo spēku esam kopā. Ar šo spēku mācāmies pazīt piedošanu un citam cita pieņemšanu – tieši tādus, kādi mēs esam.
27.08.2024.