Madonas novads ir bagāts ar dažādām ūdenstilpēm, kas ir iecienītas gan makšķernieku, gan atpūtnieku vidū. Lielai daļai novada ezeru ir gādīgi apsaimniekotāji, kas rūpējas, lai ezers ir pieskatīts, apkārtne sakopta un tas nepārtraukti attīstītos. Viena no aktīvākajām biedrībām novadā noteikti ir “Kāla ezera padome”, kas jau septiņpadsmit gadus rūpējas par šo ainaviski skaisto un noslēpumaino ezeru.
Biedrības struktūrvienības "Kāla ezera mūžizglītības attīstības centra" vadītāja VITA EIZENTĀLE pārliecinoši pauž, ka Kāla ezera bagātība viennozīmīgi ir cilvēki, bet pats ezers ir svētnīca, kas nes gaišumu.
– 2007. gada 22. martā tika dibināta biedrība. Tajā laikā uzskatīja, ka zivju ezerā vairs nav, jo visas 1990. gadu beigās ir izdauzītas, un kaut kas ir jādara. Tobrīd nevienam īsti nebija skaidrs, ko darīt, ar ko sākt, bet visi saprata, ka kaut kas noteikti ir jādara. Tā paša gada pavasarī tika rakstīts projekts Madonas pašvaldības domei, ko tad īsti darīt ar Kāla ezeru. Aicinājām zivju resursu speciālistu no Alūksnes. Tika veiktas ezera analīzes, pētīta ūdenstilpe. Pēc analīžu rezultātiem viņš izvirzīja trīs virzienus. Pirmkārt, vajag atjaunot resursus, otrkārt, tie ir jāsargā, un treškārt – nepieciešams mācīt iedzīvotājus just, redzēt un dzirdēt ezeru. Ar to mēs arī visus šos gadus nodarbojamies.
Mēs aktīvi rakstām projektus, jo mūsu finansējums pamatā nāk no projektiem, ziedojumiem un licencētās makšķerēšanas. 2008. gada februārī mēs slēdzām līgumu ar zivju fondu par ezera nomu.
– Kādas ir biedrības galvenās aktivitātes?
– Mums ir biedrība un divas struktūrvienības – "Kāla ezera mūžizglītības attīstības centrs" un "Kāla ezera sargi". Kad tiek rakstīti projekti, viņiem ir svarīgi, ar kādu mērķi tie tiek rakstīti. Patiesībā pa visiem šiem gadiem mums ir atteikti tikai trīs projekti. Tomēr uzrakstīt projektu ir salīdzinoši vienkārši, svarīgāki ir cilvēki, kas palīdz tos realizēt. Ap ezeru dzīvo cilvēki, kuriem no sirds rūp Kāls un tā attīstība.
Viena no aktivitātēm – mēs izglītojam cilvēkus. Ne jau makšķerniekus, jo viņi, manuprāt, ir ļoti zinoši, bet tieši jauno paaudzi. Pēdējo divu gadu laikā esam realizējuši jau trīs projektus šajā jomā. Aizvadītajā gadā un nupat, 20. jūlijā, tika organizētas aktivitātes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kas tas ir par gandarījumu, kad redzi, kā viņiem mirdz acis, cik laimīgi šie cilvēki dodas mājās! Tāpat pie mums viesojas arī bērni no bērnu namiem. Caur šiem cilvēkiem mācāmies arī mēs. Komunicēt, saprasties, sadarboties. Mēs mācāmies pieņemt viņus kā cilvēkus.
17 gados mēs esam apsaimniekojuši 194 000 finanšu. Es varu teikt – tas nav nekas, ja nebūtu cilvēku. Biedrībā lielākoties jau ir tie, kas dzīvo ap ezeru, un viņi jūt to kā savu. Kāla ezers mums ir kā baznīca.
Šeit katram ir savs mazais zemes gabaliņš, kas vienmēr tiek sakopts. Mums ir publiskā peldvieta. To mēs kopjam pēc dežurantu saraksta, un tur arī vienmēr ir tīrs un kārtīgs. Gribu teikt, ka septiņpadsmit gados cilvēki ir mainījušies un vairāk paši rūpējas par to, kāda vieta aiz viņiem paliek. Ja agrāk ik pavasari organizējām talku un atkritumu bija daudz, tad tagad varu teikt – to vairs praktiski nav. Mēs sargājam savu vietu, un to darīt palīdz arī inspektori. Manuprāt, cilvēks jūt, ka to vidi uztur, viņš pats kļūst kārtīgāks.
Vēlreiz varu teikt, ka, ja tev nav cilvēku, ja viņi tevi neatbalsta, neko nevar paveikt. Šeit šī nauda apgūta tikai tāpēc, ka ir, kas to dara.
– Kāls ir viens no tiem ezeriem, kurā regulāri tiek papildināts zivju resurss.
– Iespējams, es maldos, bet pa šiem gadiem ir ielaistas zivis apmēram 65 000 eiro vērtībā.
Ir izstrādāts Zivju resursu ezera tehniskais apsaimniekošanas plāns, tātad zivis var ielaist tikai pēc tā. Ezerā resursu izvēlamies papildināt ar plēsējiem. Līdakas mēs varam izaudzēt paši, rūpējoties par nārstu, līdz ar to laižam zandartus, jo šai sugai ezerā īsti nav iespējama nārstošana. Tātad mēs to visu darām, kā likums mums atļauj. Zivju resurss tiek atjaunots katru otro gadu. Viņi ir izrēķinājuši pēc zandartam nepieciešamajām kvadratūrām, ka optimālais skaits ir 15 tūkstoši mazuļu.
Savulaik izgājām cauri arī paliju ielaišanas procesam. Vai tas bija veiksmīgs vai neveiksmīgs process, grūti teikt. Tu jau nezini, kas tajā ezerā ir. Savulaik ar Uldi Rāceni devāmies uz Zivju fondu, uz Bior, lai saņemtu atļauju, ka Kālā droši varam laist palijas. Tieši viņš bija tas cilvēks, kas uzsāka zivju resursu papildināšanu ezerā.
Zivju laišana ir ļoti svarīgs process. Tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Piemēram, līdaku mazuļi, kas tikko ir izšķīlušies, tiek laisti agri pavasarī, savukārt zandarti jālaiž ne vēlāk kā septembrī. Oktobrī ir jālaiž tādi, kuri jau ir kanibāli. Par tiem viņi paliek, kad sasniedz noteiktu garumu – 6-8 cm. Tikpat nozīmīga ir arī ūdens temperatūra un daudzas citas nianses. Tā ir vesela zinātne. Šogad zandartus salaidām maijā.
Šajā jautājumā mums ļoti palīdz Madonas novada pašvaldība. Mēs esam kā sadarbības partneri, kas palīdz ar līdzfinansējumu, bet Madonas dome raksta projektu.
Patvaļīgi zivis noteikti nebūtu ieteicams laist. Kā jau minēju, tas notiek pēc Zivju resursu ezera tehniskā apsaimniekošanas plāna. Manuprāt, bez intereses neviens savus līdzekļus zivju resursu papildināšanā neieguldīs. Pozitīvi arī, ka mums ir tikai dažas vietas, kur piekļūt ezeram. Mums licences cena ir trīs eiro. Tā, manuprāt, nav liela summa, kādēļ vajadzētu uztraukties, ja neko nenoķer.
– Jums ir arī lieliska ārzemju pieredzes apmaiņa…
– Savus inspektorus palaidām pieredzes apmaiņā uz Somiju. Viņi mūs uztvēra kā Latvijas pārstāvjus, izvadāja pa dažādām ministrijām. Iepazinām situāciju, kā tur norit ūdenstilpju apsaimniekošana. Visi ezeri ir valsts īpašumā. Jebkurā vietā ir automāts, kur var nopirkt licenci. Valsts līmenī visos ezeros tiek laistas zivis.
Manuprāt, visiem Latvijas ezeriem būtu jābūt valsts īpašumā un licencētiem. Esmu pārliecināta, ka to ir iespējams īstenot.
Katram ezeram noteikti vajag arī tādu kārtīgu apsaimniekotāju, un tas jau būs klupšanas akmens. Mums ir tūrisma vietas, tiek nomātas laivas, ir peldvietas. Diemžēl daudzās vietās nekā no tā nav. Ezeri, tā ir nauda, kura vēl nav paņemta. Ja to izdotos īstenot, cik sakārtotas būtu mūsu ūdenstilpes.
Iespēja aizbraukt uz Somiju bija ļoti vērtīga.
– Kāls ir slavens ne tikai ar savu ainavu un plašajām makšķerēšanas iespējām, bet arī sacensībām un kultūras pasākumiem.
– Sacensības Kāla ezerā ir neatņemama sastāvdaļa. Mūsu sacensības ir īpašas ar to, ka vienmēr ir ģimenes disciplīna. Tas ir tikai tāpēc, lai saliedētu ģimeni, lai bērni laiku pavadītu saturīgi.
Savukārt mūzikas skaņu aizsācējs ir mans vīratēvs, kurš jaunībā, braucot ar laivu, spēlēja akordeonu, bet Baibas vecaistēvs sēdēja savā verandā un pūta. Skaņa aizplūda pāri visam ezeram. Mani tas tik ļoti sajūsmināja, ka pirmo koncertu noorganizēju pati uz katamarāniem. Vēlāk to pārņēma citi, un es par to esmu ļoti priecīga.
– Biedrība aktīvi darbojas un organizē dažādas aktivitātes. Bet kādi ir nākotnes plāni?
– Ir jādzīvo ar prieku, jāsajūt dzīves garša. Pārējais viss nāks pats.
Utopisko ideju ir daudz, lai interesanti pašiem. Tas ir galvenais – dzīvot tā, lai interesanti pašiem nevis ķeksīša pēc. Savukārt ezera aizsardzība un zivju resursu atjaunošana – tā ir ikdiena, bet bagātība ir cilvēki.
20.08.2024.