Lai gan ražas novākšanu lauksaimnieki šogad varēja uzsākt agrāk, nekā ierasts, tomēr jūlijs atnāca ar izaicinājumiem — 28. un 29. jūlija ekstremālie laika apstākļi un meteoroloģiskā situācija daļai lauksaimnieku bija kaut kas nepieredzēts.
Nokrišņu daudzums, kas nolija 12 stundu laikā Zemgalē (Jelgavā, Olainē bija vairāk nekā 200 mm, Vircavā – 170 mm, Elejā, Vilcē un Bauskā – 150 mm), Rīgā un Ogrē – 120 mm, Siguldā -100 mm, Gulbenes un Balvu novadā – 60 mm. Stiprā vēja brāzmas, kas jūras līča piekrastē un Rīgā sasniedza 30-32 un Zemgalē 26-28 m/s, radīja plašus postījumus laukaugu, dārzeņu un augļaugu audzētājiem.
LLKC konsultanti veica sējumu novērtēšanu pirms un pēc postošajām lietusgāzēm. Pēc lietusgāzēm situācija, kopumā vērtējot, ir dramatiska Zemgales reģionā. Talsu un Limbažu novados nenovāktie ziemāju labības lauki sastāda 75 %, un visi vasarāju lauki 80 % ir sagāzti veldrē. Ziemas rapsis, kas nebija nokults, 40 % platībā ir daļēji izsists. Zirņi piespiesti pie zemes, un lauka pupas ar spēcīgo lietu un vēju noliektas. Gulbenes un Balvu novadā nokulti ir tikai rudzi, bet ziemas kvieši un vasarāji vēl nav sākti kult, sējumi daļēji saveldrēti, stipri pielijuši, un Balvos pēc lielgraudu krusas atsevišķām saimniecībām 20-30 % graudu ražas ir izsista zemē. Alūksnes, Madonas, Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils un Rēzeknes pusē lietus ir nolijis, bet situācija stabila.
Par to, ka darbs turpinās, liecināja arī uzrunātie lauku saimnieki. Murmastienes pagasta ZS "Ābeles" saimnieks Ivars Gruduls: – Lai arī stipri lija, nekas īpašs netika piedzīvots. Ir taču bijuši gadi, kad pie mums ir bijuši plūdi, ir bijusi trakāka vētra un pērkona negaiss. Zemei lietus bija ļoti vajadzīgs, bet ne tāda vētra un postījumi kā Zemgales pusē. Vienīgās sekas – var mazināties ražas kvalitāte. Mūsu saimniecībā lielākā daļa ziemāju ir nokulti, palikusi kāda daļa. Taču es personīgi to tik ļoti nepārdzīvoju. Dabai nekā nevaram pavēlēt.
LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektors Alberts Gailums sacīja, ka kopš 4. augusta graudu audzētāji atkal arodos ieved nokulto labības ražu, kuļ arī zirņus, kas palikuši uz lauka. Analīzes parāda, ka mitruma procents ir no 17 % līdz 23 %. – Zemnieki cenšas kult, kad vien var, jo Barkavu mērcēja jau visu pagājušo nedēļu, – tā A. Gailums.
LPKS "LATRAPS" un "Barkavas arodu" agronoms konsultants Rūdis Romanovs piekrita, ka šoreiz daba mūsu reģionu pasaudzēja, jo pietiek jau ar vēsturisko 2010. gada un pagājušā gada 7. augusta vētru.
Uz jautājumu, vai zinot, ka tik stipra vētra un lietavas uznāks, zemnieki būtu kūluši ātrāk un cītīgāk? Viņš atbildēja: – Diez vai, jo daudzviet labība jau vēl nebija nogatavojusies. Paspēja nokult izkaltušos ziemāju tīrumus, un Barkavā lielajā sausumā viss bija izkaltis. Tagad pēc lietiem ir jārēķinās ar lielāku mitruma procentu un zemāku ražas kvalitāti.
06.08.2024.