Kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā, bet it sevišķi pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos, televīzijas reklāmās izskan informācija par to, kā gatavoties ārkārtas situācijai jeb X stundai. Vai cilvēki un attiecīgās iestādes, tajā skaitā pašvaldības, ir tam gatavas, pētām šodienas atvērumā, un šajā sakarībā jautāju Varakļānu novada domes priekšsēdētājam MĀRIM JUSTAM, kāda situācija ir Varakļānu novadā.
– Manuprāt, šādiem brīžiem būt līdz galam gatavs nekad nevar būt neviens, – atzīst Māris Justs. – Un arī šo notikumu attīstību mēs līdz galam nevaram paredzēt. Bet tas, kas ir skaidrs, ka par to ir jādomā ikvienam, arī individuāli. Ir lietas, ko var palīdzēt atrisināt pašvaldība, tai skaitā Civilās aizsardzības sadarbības padome, bet ir lietas, par ko, kā jau teicu, ir jādomā katram individuāli.
Jautāts, kādus soļus šajā virzienā ir spērusi Varakļānu pašvaldība, Māris Justs atzīmē, ka pašvaldība ir apzinājusi esošās iespējamās patvertņu vietas, kuras varētu izmantot šādā galējā brīdī. – Bet arī šeit es gribu uzsvērt, ka, arī no Ukrainas pieredzes skatoties, galvenās ir tās pirmās pāris minūtes, ja mēs runājam par militāro apdraudējumu. Iedzīvotājiem pēc iespējas ir jāmēģina rast patvērumu tuvāk vietai, kur viņi tajā brīdī atrodas. Tāpat pēc iespējas mazāk iziet publiskā vietā vai ārpus telpām. Latvijā kopumā šis patvertņu jautājums šobrīd ir ļoti aktualizēts, bet, no otras puses, tas uz priekšu īsti netiek risināts, jo mūsu būvniecības likumdošana ir gana smagnēja, ar lielām prasībām. Tā ka atbilstošu patvertņu būvniecība noteikti ir gana finansiāli ietilpīgs process, un tas nav dažu dienu jautājums. Tas ir ilglaicīgas politikas un ilglaicīga darba jautājums.
Patlaban tas, ko mēs varam darīt, ir atbrīvot kādas pagrabtelpas un padomāt, kā tās varētu tikt izmantotas specifiskos apstākļos. Tajā skaitā, lai tajās būtu sanitārie mezgli, ūdens pieejamība, nepieciešamības gadījumā arī guļvieta. Tas ir darba gaitā risināms jautājums.
Šobrīd arī māju iedzīvotāju sanāksmēs viens no jautājumiem ir par iespējām briesmu gadījumā patverties pagrabā. Varbūt tāds sistemātisks darbs šajā virzienā nav, bet katrā ziņā par to runāts tiek gan ar māju apsaimniekotājiem, gan pašiem iedzīvotājiem, ka šis ir tuvākajā nākotnē darāms darbs.
Esam domājuši arī par apziņošanu – esam nākuši pretī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par trauksmes sirēnu izvietošanu, kur tiek izmantota pašvaldības infrastruktūra. Proti, apziņošanas rupors ir izvietots uz vidusskolas jumta.
Uzmanības lokā ir arī jautājums materiālajām rezervēm, bet šeit ir jāsaprot, ka pašvaldībai iespējas ir salīdzinoši nelielas. Novadā pašvaldība ēdināšanu nodrošina gan Varakļānu vidusskolā, gan bērnudārzā, gan pansionātā. Šajos objektos mēs esam risinājuši jautājumu par šīm rezervēm, kaut nelielām, un par ēdiena sagatavošanu krīzes situācijā.
Novadā ir izveidota arī civilās aizsardzības komisija, kur mans vietnieks ir VUGD Varakļānu brigādes komandieris. Komisija, kā tas paredzēts, nodarbojas gan ar plāna izstrādi ārkārtas situācijā, gan datu atjaunošanu par kritisko infrastruktūru, gan par darbību un rīcību ārkārtas krīzes situācijā.
Runājot par iedzīvotāju informētību, novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka par to ir runāts iedzīvotāju sanāksmēs. – Katrā ziņā tāda liela ažiotāža iedzīvotāju vidū nav jūtama. Ir pieejami bukleti par iedzīvotāju gatavību pirmajām 72 stundām, kuros Aizsardzības ministrija iesaka, kā sagatavot krīzes situācijas somu, lai ģimene spētu izdzīvot vismaz 72 stundas, līdz situācija stabilizējas. Pašvaldībā tie ir pieejami gan papīra formātā, gan mājaslapā elektroniskā veidā. Ar to iedzīvotājiem tuvākajā laikā noteikti vajadzētu iepazīties, ja tas vēl nav izdarīts. Protams, labāk būtu, ja mums nekad to nevajadzētu izmantot.
30.07.2024.