Jautājums, kā krīzes situācijā rīkoties daudzdzīvokļu mājās, ir atklāts, ja neskaita ārkārtas gadījumu somu 72 stundām, par ko katrs vairāk vai mazāk vismaz ir dzirdējis.
Domājot par gatavību X stundai, to, kurp doties, pirmais, kas nāk prātā daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, ir pagrabtelpas, kaut gan, kā atzīst speciālisti, tās ārkārtējā situācijā nemaz nav tik piemērotas, bet nekā jau cita taču nav vai vismaz nav nekādas informācijas par dzīvesvietā arī iedzīvotājiem domātām patvertnēm – vai tās ir pieejamas, vai tiks uzbūvētas no jauna, vai katram jārīkojas atbilstoši savai izpratnei un iespējām.
Jeuženija Adamoviča dzīvo Madonā, Gaujas ielā 28 un ir viena no izveidotās biedrības, kas apsaimnieko šo māju, valdes loceklēm. Arī viņa nav pārliecināta, ka pagrabi būtu tā labākā vieta krīzes situācijā, tomēr ir jābūt gataviem arī uz šādu rīcību, ja valdība aicinās iedzīvotājus tajos patverties.
– Pagrabi mūsu mājā ir labā stāvoklī, cenšamies tos uzturēt kārtībā, lai koplietošanas telpas nebūtu aizkrāmētas un tajās nepieciešamības gadījumā varētu uzturēties. Ja tajās kas arī tiek novietots, tad tikai īslaicīgi, piemēram, dzīvokļa remonta laikā. Mums ir trīs pagrabi, vienīgi vienā no tiem, kas atrodas ēkai pa vidu, vietas ir pamaz, bet pārējie divi ir pietiekami plaši, un tur iedzīvotāji varēs saiet. Tiesa, tehniskie koridori, kur atrodas arī siltummezgls, ir diezgan lieli. Taču būtu daudz ērtāk, ja starp visiem pagrabiem varētu brīvi pārvietoties un tos citu no cita neatdalītu starpsienas. Līdzīgi kā bēniņos, kur nav šādu nodalījumu. Droši vien suņus gan uz pagrabtelpām nevarēs līdzi ņemt, kā to ir noteikusi arī valdība, – situāciju raksturo Jeuženija Adamoviča.
Viņa atklāj, ka katru gadu iedzīvotāji tiek iepazīstināti ar instrukciju par ugunsdrošības noteikumu un citu prasību ievērošanu, un tas tiek apliecināts ar parakstiem.
– Esam izvietojuši arī uzskatāmus materiālus, ko un kur pagrabos drīkst glabāt. Protams, nav jau tā, ka noteiktās prasības vienmēr visi simtprocentīgi ievēro, bet kopumā situācija ir apmierinoša. Esam padomājuši arī par to, lai varētu tikt pie ūdens. Mums ir ierīkoti divi krāni, no kuriem ņemam ūdeni arī tagad vasarā apstādījumu laistīšanai pie mājas. Saprotam, ka visu noteiks konkrētā situācija, tas, cik nopietna tā būs, un vai mājai netiks atslēgta ūdens piegāde, bet kaut kas lietas labā jau ir jādara. Tāpat pagrabos atsevišķi iespējams ieslēgt elektrību arī tad, ja ir tikai kādi pārrāvumi un elektrība mājā nav pazudusi vispār, – atzīmē Jeuženija Adamoviča.
Vaicāta par krīzes somu 72 stundām, viņa atklāj, ka tā ir sagatavota.
– Man tā ir galvenokārt tāpēc, nevis lai tajā saliktu visu to, kas tiek rekomendēts, bet gan lai līdzi būtu elementāras lietas, jo, ja saliktu tajā visu prasīto, tad to neviens jau nebūtu spējīgs panest. Somā esmu salikusi tikai pašu nepieciešamāko. Esmu iegādājusies lādētāju, lai varētu uzlādēt telefonu. Ir arī lukturītis un no Īrijas atvests radioaparāts, un tos abus, lai tie darbotos, var uzgriezt ar roku. Vēl esmu ielikusi medikamentus, ko ikdienā lietoju un kuri var noderēt ārkārtas situācijā, tāpat sērkociņus, sveci. Krīzes situācijā līdzi ņemšu arī dokumentus un dažas citas lietas, bet ar pārtiku neaizraušos. Kāda nozīme, piemēram, līdzi ņemt makaronus, ja tie vēl kaut kur ir jāuzvāra? – uzskata Jeuženija.
Vaicāta, vai iedzīvotājiem informācijas, kā rīkoties krīzes situācijā, ir pietiekami, viņa atzīst, ka tās ir tik, cik izskan pa radio, televīziju, un tas, ko izlasa internetā, bet kā krīzes situācijā būtu jārīkojas iedzīvotājiem konkrēti Madonas novadā, neko nezinot, kaut gan sociālajos tīklos par dažiem citiem novadiem tomēr ir pieejama plašāka informācija, un ir raisījušās pat diskusijas, vai iedzīvotāji uz norādītām vietām paspēšot aizskriet.
– Ļoti svarīgi X stundā patiešām būs tas, kādā veidā tiks informēti iedzīvotāji. Ne jau visiem kā man ir pārnēsājams, ar roku uzvelkams radioaparāts, līdz ar to nozīmīga loma būs trauksmes sirēnām, tam, vai aicinājumi, kā rīkoties krīzes situācijā, būs dzirdami, arī atrodoties uz ielām un apdzīvoto vietu centros. Protams, daudz būs atkarīgs arī no mobilajiem sakariem, jo mobilie telefoni ir ļoti efektīvs veids, kā īsziņas veidā nosūtīt nepieciešamo informāciju. Kā pozitīvu piemēru šai ziņā varu minēt laboratoriju nosūtītās SMS gan par to, ka analīzes reģistrētas, gan par to, ka tās ir pabeigtas un kāda ir rezultātu atvēršanas parole. Iedzīvotāji informāciju līdzīgi varētu saņemt arī par rīcību krīzes situācijā, – uzsver Jeuženija Adamoviča.
Atceroties Atmodas laikus, viņa – viena no aktīvākajām LTF dalībniecēm Madonas pilsētā – min, ka arī toreiz tam tika pievērsta ļoti liela uzmanība: – Tajos laikos iedzīvotāju interese un iesaiste bija daudz lielāka. Notika arī daudz vairāk saietu, kuros stāstīja, kā rīkoties X stundā. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī tagad – vairāk par to informēt, lai iedzīvotājiem būtu lielāka izpratne par rīcību X stundā un nesāktos panika.
30.07.2024.