Dzejnieks Klarks Kūlidžs ir teicis, ka valoda ir smalkākais mums pieejamais materiāls. Un tā nudien ir materiāls; Kūlidža izpratnē tā ir audums, membrāna vai tekstilija, intīma vide, kurā mēs ieejam kā ādā.
Salīdzinoši nav daudz ļaužu, kam ir padziļināta saistība ar valodu, kas izjūt to kā materiālu pašu par sevi un atrok vārdus kā dārgakmeņus.
Dzejas dienām veltītajā atvērumā sastapsit vienu no viņiem – cilvēku, kas daudzu gadu garumā bijis mums līdzās, bet, tikai zemes dzīvei apraujoties, ir pārsteidzis visus ar savu īpašo valodas bāzi un dziļajiem poētiskajiem uzplaiksnījumiem. Madonieši Māri Jansonu nu iepazīs kā dzejnieku. Ne tikai kā mūziķi un pedagogu, bet arī kā dzejas auduma meistaru un radītāju.
Tradicionālās Raiņa Dzejas dienas nav iedomājamas arī bez klasiķiem un objektīvām autoritātēm literārajā vidē. Ik rudeni plānotā tikšanās Dzejas dienu zīmē arī uz mūsu rajonu allaž atvedusi kādu no lielajiem dzejas metriem. Šoreiz – šķelmīgo asprāti („Tagad es esmu Aleksandrs"), smalko liriķi un pieredzes izsāpēto patriotu – dzejnieku, tulkotāju (poliglotu) un literatūrkritiķi – Knutu Skujenieku. Par tikšanos ar vārda un formas lietpratēju rajona bibliotēkā lasiet raksta turpinājumā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.09.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto