Nesakoptie īpašumi, pamestās ēkas, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves jeb grausti ir arī Madonas novadā, bet, kā norāda Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriju pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls, ar šādu objektu daudzumu Latvijā īpaši neizceļamies, situācija daudzviet jau esot līdzīga.
– No iedzīvotāju un arī pašvaldības skatupunkta tā, protams, ir liela problēma. Arī vasaras un rudens sezonā pērn, kad apbraukājām pagastus un apvienības novadā, par vidi degradētajām teritorijām un būvēm, kuras īpašnieki neuztur kārtībā, tika runāts gandrīz visās tikšanās reizēs, jo ir vietas, kur tās ne tikai bojā un padara nepievilcīgu apkārtējo ainavu, bet ir jau pārvērtušās par dzīvībai bīstamiem objektiem. Tas ir ļoti aktuāls jautājums, un mums kā lēmējvarai – patīk vai nepatīk – tas būs jārisina. Acīmredzot ir pienācis laiks spert nākamos soļus, pilnveidojot normatīvo aktu bāzi, lai varētu rīkoties un atbrīvot vidi no šādām būvēm. Līdz šim ir izstrādāts un apstiprināts Vidi degradējošo objektu komisijas nolikums, bet tādas praktiskas, mērķtiecīgas, sistematizētas darbības tomēr nav bijis – tas nu ir jāatzīst. Šajā sasaukumā esam bijuši visai kūtri šajā ziņā. Arī vidi degradējošo būvju komisiju vēl neesam izveidojuši, bet pie šī jautājuma tuvākajā laikā būs jāatgriežas. Ja izlemsim to veidot, tajā būtu jāstrādā kompetentām domes personām, tai skaitā arī no deputātu sastāva. Katrā ziņā politizēt to es negribētu, šīs komisijas darbībai un mērķiem nav nekādas saistības ar pozīciju un opozīciju, – uzsver Aigars Šķēls.
Viņš skaidro, ka, kamēr nav apstiprināta komisija, Madonas novadā oficiāli nav arī nevienas vides degradējošās būves, jo nav, kas apseko un par tādām šādus objektus atzīst. Arī ieviestais paaugstinātais Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iekasēts tikai attiecībā uz nesakoptajām zemes teritorijām, jo nodokļu administratoram ir jābūt lēmumam, uz kā pamata paaugstinātu likmi piemērot.
Lielākās problēmas jau rada deviņdesmitajos gados privatizētie objekti. Kaut ko no tiem jaunie īpašnieki savulaik demontēja un aizveda uz mājām izmantošanai saimniecībā, bet pārējais tika pamests likteņa varā.
– Demogrāfiskā situācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šajos gados esam spiesti pieņemt diezgan daudz nepopulāru lēmumu gan par skolu tīkla, gan bibliotēku darba optimizēšanu, gan attiecībā uz citām lietām. Katrā ziņā arī šai problēmai ir jābūt pašvaldības redzeslokā. Mēs jau visi vēlamies dzīvot skaistā, sakoptā vidē, – pauž Aigars Šķēls.
Vistuvākais solis varētu būt komisijas izveide, kā to paredz nolikums.
23.07.2024.