Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Nekas nevar būt labāks par rezerves sēklu

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 15.07.2024.

Nekas nevar būt labāks par rezerves sēklu
Burtu lielums

LPKS “Barkavas arodi” graudaudzētājiem 2024. gada izaicinājums bija pavasaris, kad nokusa sniegs un atklājās, ka 90 % apmērā izsalis ziemas rapsis, daudziem arī daļa ziemas kviešu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "Barkavas arodi" valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmans uzskata: – Ziemošana kopumā bija laba, bet tieši pavasara laikapstākļi iznīcināja rapsi. Dienā – silta saule, naktīs – sals bija tik ņiprs, ka rapsis neizturēja. Tie ir zaudējumi arī naudas izteiksmē. Iesaka sējumus apdrošināt, bet ir, kas to dara, ir, kas nedara, jo apdrošināšanas izmaksas ir diezgan augstas. Zemnieki joko, ka nekas nevar būt labāk par rezerves sēklu.
LPKS "Barkavas arodi" ir kvota 2024. gada sezonā nopirkt no zemniekiem ap 40 000 t ražas, jo visa objekta ietilpība ir 50 000 t.
– Cik zemnieki izaudzēs, tik izaudzēs. Spriedīsim rudenī pēc tā, kas būs bunkurā. Kamēr viss vēl uz lauka, nezinām, kādi būs laikapstākļi, jo negaisi klīst, cerams, ka nekādas stihijas neuznāks, – spriež A. Ģērmans.
Runājot par graudaugu iepirkuma cenu prognozēm, viņš atzīst: – Te katram pašam jābūt gaišreģim un jāskatās presē informācija, jāpieņem lēmums. Domāju, ka cena noturēsies plus mīnus pašreizējā līmenī. Ar cenu ir tā – informāciju skatās biržā, un kādu iepirkuma cenu zemnieks nofiksē, par tādu arī graudus nopirks. Kad fiksēt cenu, to katrs izlemj pats. Tagad zemnieks pats koriģē daudzas lietas – gan minerālmēslu daudzumu, gan zaļāku saimniekošanu.
Šis ir gads, kad pēc pagājušā gada lielā sausuma bija jāpārvērtē resursi. Kam bija pieejami privātie līdzekļi, tie atļāvās vairāk mēslot, un izskatās, ka šogad būs vinnējuši, kam rocība mazāka, tie mēslojumu izmantoja pieticīgāk. "Barkavas arodi" sniedz atbalstu visiem zemniekiem, par minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem paredzot rudens samaksu. Šis atbalsts pat vairāk ir vajadzīgs nevis lielo, bet mazo lauku saimniecību īpašniekiem.
Klimata pārmaiņas notiek, to visvairāk izjūt lauksaimnieki.
– Pagājušā gada sausums jau bija tuvu tam, lai izsludinātu ārkārtas situāciju. Arī šogad lietus ir izteikti lokāls – ir vietas, kur uzlīst, ir, kur valgmi gaida nedēļām. Šogad tomēr lietutiņa ir bijis vairāk, sausums tik stipri neietekmē kā pērn. Pēc pagājušā gada sausuma krīzes zemnieki izdarīja secinājumus – sēja agrāk, kad mitruma ir vairāk, vai otrādi – pārlaida sausumu un sēja vēlāk.
Barkavā ir mālainākas augsnes, šopavasar čaklākie iesēja aprīļa vidū pirmajā siltumā, pēc tam sekoja sausums, viss iekalta. Bija pat tā, ka dabūjām rapsi pārsēt divreiz – vispirms ziemas rapsi, tad arī vasaras rapsi.
Andris Ģērmans uzskata, ka lauksaimnieku protesta akcijas 2024. gada sākumā pievērsa uzmanību vairākām problēmām.
– Pozitīvi, ka mazināja birokrātiskās atskaišu prasības. Vismaz šogad ir vienkāršāk. Nav vairs lauka n-tās fotografēšanas. Manuprāt, vajadzēja caurskatīt arī tiešmaksājumu politiku, vai tiešām Latvijas lauksaimnieki pa šiem 20 gadiem, kā esam Eiropas Savienībā, ir vai nav kļuvuši līdzvērtīgi veco dalībvalstu fermeriem. Eiropas Parlamenta deputātiem vajadzētu šo jautājumu atkal cilāt un risināt, arī Zemkopības ministrijā vajadzētu savas kļūdas labot. Protestiem bija jēga, lauksaimnieku prasības tika uzklausītas, arī Briselē pārskatīja zaļā kursa prasības un to izpildi atvirzīja. Protams, ka zemniekam ir jādzīvo zaļi, arī vide ir jāsargā, un domāju, ka lielākā daļa tā arī dara. Neviens nav tik bagāts, lai piesārņotu kādu ūdenskrātuvi, kā arī nevēlas nodarīt kaitējumu bitēm, aizsargājamajām sugām. Lielākā problēma, manuprāt, ir tā, ka zemnieks jūt šķēršļus, lai nedarītu neko. Vai zaļie būs gatavi maksāt kompensācijas, lai lauksaimnieks neko nedarītu?

 #SIF_MAF2024 Normal 0 false false false EN-US X-NONE X-NONE /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Table Normal”; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0in 5.4pt 0in 5.4pt; mso-para-margin-top:0in; mso-para-margin-right:0in; mso-para-margin-bottom:8.0pt; mso-para-margin-left:0in; line-height:107%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:”Calibri”,sans-serif; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin; mso-bidi-font-family:”Times New Roman”; mso-bidi-theme-font:minor-bidi; mso-font-kerning:1.0pt; mso-ligatures:standardcontextual;}

16.07.2024.

 

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px