Bērzauniete INTA TRAPENCIERE virtuvē rosās labprāt, ar gardiem ēdieniem priecējot savus mīļos gan īpašās svētku reizēs, gan arī ikdienā. Ļoti iecienīti brīvos brīžos Intai ir pavārraidījumi, kurus viņa aizrautīgi skatās un vēlāk ar interesi izmēģina aizgūtās receptes.
– Vispār pēc izglītības esmu agronome, jo skolas laikā ēst gatavot man nepatika. Arī kad mamma rosījās virtuvē, es tajā laikā daudz labprātāk gāju ganīt govis. Tomēr, kā jau dzīvē, neko nevar zināt, un liktenis iegrozījās tā, ka tā laika Dzelzavas internātskolas direktore piedāvāja man darbu virtuvē sakarā ar darbinieku trūkumu. Sākotnēji baiļojos, vai es maz to mācēšu, bet skolas direktore smaidot brīnījās – kā gan varot to nemācēt? Tā arī piekritu, un manas darba dienas ilga no pulksten 6 rītā līdz 21.30 vakarā, strādāju maiņās katru otro dienu. Diploma man nebija, bet savā brīvajā laikā pieteicos Barkavā uz neklātienes mācībām, ik pa laikam braucu uz turieni arī klātienē un tā pēc zināma laika ieguvu pavāra diplomu. Turpināju strādāt gan skolā, gan biju saimniece bērēs un kāzās, gatavoju mielastus. Laika gaitā skolā tiku iecelta par galveno pavāri, virtuvē vispār nostrādāju divdesmit astoņus gadus, bet mans kopējais darba mūžs ir četrdesmit septiņi gadi. Pagājušā gada augustā noslēdzu darba gaitas Dzelzavas skolā un uz atvadām cienāju kolēģus, skolotājus un tehniskos darbiniekus ar medus kūku (protams, pašgatavotu), – par sevi pastāsta Inta.
Viņa vienu brīdi domājusi par iespēju apgūt konditora profesiju, bet šī iecere tā arī neesot īstenojusies. Intai patīk gatavot dažādus saldos ēdienus un desertus – gan jau minēto medus kūku, gan ir izmēģināta arī burkānkūka. Inta jau ir piešāvusies to pagatavot.
– Vārītos krēmus gan man ne visai patīk gatavot. Ir mēģināts gatavot mazās „Pavlovas", krēmu „Brulē". Kad braucu ciemos pie vīra radiem, līdzi vedu medus kūku – tā ir visu vidū iecienīta, un labprāt šo cienastu ēd gan lieli, gan mazi. Meita jūsmo par manām kotletēm – viņa jautā, kā tik gardas kotletes vispār varot pagatavot. Grūti pateikt, kas man pašai visvairāk garšo – pēc dabas esmu visēdāja. Garšo karbonādes, kūkas – gadu gaitā esmu atklājusi gan garšvielu pielietojumu, gan sastāvdaļas, un tā arī visi ēdieni izdodas labi. Nemaz tā nevar izšķirt, kurš labākais. Kad strādāju skolā, tur bija zināmi ierobežojumi, ko gatavot – mācību iestādes ēdnīca tomēr nav kafejnīca.
Kolīdz manā mājā parādījās elektriskā cepeškrāsns, sāku gatavot dažāda veida „Pavlovas". Receptes atradu internetā, katrai no tām ir sava nianse, un sākotnēji šīs kūciņas šķiet vienkāršas, taču ir savi knifi, kas jāievēro, lai rezultāts izdotos. Tas pats attiecas uz „Brulē". Katru reizi gatavojot nesanāk tā, kā gribas. Vai nu kaut kas ir par daudz, vai par maz, vai ne tā sakults. Šķietami mazajām niansēm ir liela nozīme. Vairāk eksperimentēju ar našķiem, ne tik daudz ar sāļajiem ēdieniem. Runājot par garšvielām, arī jāuzmanās, ko un cik daudz pievienot, lai ēdiens izdotos. Dažu reizi pietiek ar sāli, pipariem un ķiplociņu, bet, ja grib dažādību, var gan iegādāties, gan pats izaudzēt estragonu, koriandru, baziliku. Tomēr pašos pamatos man pat tā īsti neprasās aizrauties un eksperimentēt ar garšvielām. Un jāpatur prātā arī tas, ka mūsdienās daudziem cilvēkiem no garšvielām ir alerģijas. Skatos kulinārijas šovus, un arī tajos viedokļi par garšvielu daudzveidību atšķiras. Gardēžu raidījumi ir viena no manām izklaidēm brīvajos brīžos – skatos „Varkariņš ar savējiem", „8 naži un gardēdis". Seriālus neskatos, bet izvēlos lietderīgākus raidījumus. Esmu tik daudz skatījusies šos šovus, ka pat vairs neatceros, ko esmu no tiem izmēģinājusi. Taču man rados ir kāds vīrs, kurš prot pagatavot ļoti gardu salātu mērcīti, kas sastāv no saldā un skābā krējuma, citronu sulas un svaiga sīpola. Tā izdodas tik laba, un salāti neatsulojas, kas šķiet savā ziņā savādi, taču salāti garšo lieliski. Vēl drusku klāt sāls un cukurs, un viss izdodas, – slavē Inta.
Viņai virtuvē patīk darboties vienatnē un negribas, ka kāds traucē, maisoties pa vidu. Vīrs mēdz palīdzēt, mizojot burkānus, kartupeļus vai pagatavojot kādus salātus, bet pašā gatavošanas procesā Intai mierīgāk ir tad, kad viņa darbojas viena – mierā un bez uztraukuma. Kad ģimene sanāk kopā, galdā pamatā tiek celti tradicionāli ēdieni – veģetāriešiem cieņā ir dārzeņu rasols, atzītas tiek arī karbonādes, kotletes – vecie, labie ēdieni. No saldajiem Inta pagatavo rupjmaizes kārtojumu vai „Tiramisu" savā versijā. Viņa teic – ja kādreiz cilvēki gatavoja ierastus ēdienus, tad nu, pateicoties interneta plašumiem, ir daudz dažādu variāciju, kā ikdienas vai svētku galdam piešķirt savdabību. Viss atkarīgs no finansiālajām iespējām un radošuma.
Krēms „Brulē"
500 g saldā krējuma
3-5 ēdamk. cukura
6 olu dzeltenumi
1 tējk. vaniļas cukurs
Saldo krējumu ar vaniļas cukuru izkausē, pēc tam nedaudz atdzesē, un tikmēr sajauc olu dzeltenumus ar cukuru, līdz tas izkusis. Turpinot maisīt, uzmanīgi sajauc abas masas. Lej karstumizturīgos trauciņos, liek uzkarsētā cepeškrāsnī ļoti silta ūdens peldē un gatavo 130 grādos apmēram 35 minūtes. Trauciņiem jābūt iegremdētiem līdz pusei ūdenī. Jāņem vērā, cik lieli trauciņi!
Kad deserts atdzesēts, tam pa virsu uzber nedaudz brūnā cukura, ko apdedzina ar speciālo pistoli, lai cukurs karamelizējas. Inta norāda – bez šāda rīka tas nav īstais „Brulē".
Rolmopši
8 šķēles liellopa vai liesas cūkgaļas
sāls
pipari
3 marinēti gurķi
1 sīpols
1 burkāns
150 g speķa
Sīpolu, burkānu, gurķus un speķi sagriež stienīšos, liek pa vidu katrai gaļas šķēlei, satin, apcep un tad sutina buljonā, kamēr rullīši mīksti.
05.07.2024.