Lubānietei TĪNAI KRAUKLEI ir sešpadsmit gadi, un šobrīd viņa ir pabeigusi 10. klasi Valmieras Viestura vidusskolā. Pirmās astoņas klases jauniete mācījās Lubānas vidusskolā, taču 9. klasi absolvēja Madonas Valsts ģimnāzijā. Ārpus skolas viņa dejo Lubānas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā „Žuburi” un piedalās Lubānas kopienas teātra veidotajos projektos. Skolas interešu izglītības pulciņos Tīna gan nepiedalās, taču cenšas celt klases reitingus, labi mācoties. Skolā, mācību procesā kopā ar klasi, meitene iesaistās izrāžu veidošanā, kā arī bērnu un jauniešu teātra festivāla organizēšanā.
– Man patīk teātris, patīk to veidot un tajā piedalīties, darīt to gan skolā, gan Lubānā. Šobrīd piedalos kopienā balstītā teātra izrādē „Pieaugšana" (režisors Jānis Balodis). Ja citiem gari mēģinājumi var likties garlaicīgi, man tie patīk, es izbaudu procesu, kad top kaut kas jauns – kas tāds, ko neviens nekur vēl nav redzējis, dzirdējis un pieredzējis. Kāpjot uz skatuves, es izbaudu to, ka varu uzdrīkstēties darīt vai teikt kaut ko tādu, ko varbūt ikdienā nespētu. Man patīk skatītājiem ieskatīties acīs, un kaut kādā ziņā pārņemt kontroli pār viņu uzmanību vai emocijām, – pārdomās dalās Tīna, piebilstot, – viņai gan grūti spriest par to, cik sabiedriski aktīva
esot.
– Es noteikti nepiedalos visos jauniešu pasākumos, taču daru to, kas man sagādā prieku un gandarījumu. Es dejoju, jo tas mani aizrauj un ļauj nedomāt par ikdienas rūpēm vai mācībām. Bieži vien piekrītu vadīt kādu pasākumu, lai izaicinātu sevi un pārbaudītu savas spējas. Teātris man ir vide, kas dod iespēju nodot vēstījumu lielākai sabiedrības grupai, ar kuru ikdienā es visdrīzāk pat nesastaptos. Cenšos izmantot katru iespēju, lai paplašinātu savu redzesloku un gūtu jaunu pieredzi, paralēli pilnveidojot sevi.
Es pati vēl neesmu aizrāvusies ar pasākumu organizēšanu, bet kā jau minēju, ja mani aicina piedalīties, neatsaku. Šovasar pirmo reizi vadīju tik lielu pasākumu kā „Bērnu dziedāšanas svētki" Praulienas pagasta Mācītājmuižā. Kad man piedāvāja piedalīties, es, ilgi nedomājot, piekritu, jo kāpēc gan ne?! Nedēļu pirms pasākuma biju ceļojumā, un laika mācīties tekstu bija maz. Tad sāku domāt, kāpēc gan piekrītu kam tādam, kas man sagādā lieku stresu un uztraukumu? Tagad saprotu, ka nav labākas sajūtas par to brīdi, kad pasākums ir beidzies – tu esi ticis ar visu galā, un nepazīstami cilvēki saka, ka tev izdevās. Šie vārdi no apkārtējiem ļauj ticēt sev un domāt, ka varu piedalīties vēl citās, jaunās avantūrās.
Tīna pirms aptuveni pieciem vai sešiem gadiem Lubānas jauniešu centrā apguva ģitāras spēli un līdzdarbojās jauniešu centra domē. Šobrīd viņa nav aktīva Lubānas multifunkcionālajā centrā, jo darba dienās atrodas Valmierā, bet brīvdienās mācās, dejo un atpūšas. Pa vasaru gan meitene apdomājusi iespēju iesaistīties jauniešiem veidotajās aktivitātēs. Domājot par saviem vienaudžiem, Tīnai esot grūti spriest, cik aktīvi viņi ir. Daļa jauniešu esot ļoti darbīgi un iesaistās dažādos pasākumos vai ir kolektīvu dalībnieki. Taču ir arī daļa, kuriem varbūt bail, nav drosmes vai īstas gribēšanas.
– Manuprāt, manai paaudzei nav raksturīgi rādīt sevi sabiedrībai, mēs labāk esam nemanāmi un dzīvojam savā pasaulē. Es domāju, ka katram jaunietim ir jāatrod tas, ko viņam vislabāk patīk darīt, un tad nebūs problēmu atrast nodarbi brīvajā laikā. Taču, lai atrastu to nodarbošanos, ir jāizmēģina dažādas aktivitātes. Es gribētu iedrošināt jauniešus izkāpt no savas komforta zonas un pamēģināt darīt ko jaunu, tā var būt dejošana, dziedāšana, jaunsardze, teātris un tamlīdzīgi. Piedaloties šādās aktivitātēs, ir iespēja iegūt jaunus draugus, pilnveidot sevi un pat apceļot pasauli! – iedrošina Tīna.
Viņa esot domājusi par projektiem, lai veidotu pasākumus jauniešiem, bet tālāk par domām vēl nav tikusi.
– Šobrīd man šķiet, ka varu piedalīties dažādos projektos ar visu savu sirdi, bet pati projektu rakstīšana, cilvēku piesaiste laikam nav mans. Iespējams, vēl tagad neesmu tam gatava, bet kas zina – varbūt tuvākā vai tālākā nākotnē es to varētu īstenot? Pēc vidusskolas beigšanas domāju noteikti mācīties kaut ko saistītu ar kultūras jomu. Jau no sešu gadu vecuma vēlos kļūt par aktrisi. Es lēnām eju pretī saviem mērķiem, taču zinu, ka visu nevaru kontrolēt, un galu galā viss notiks tā, kā tam būs jānotiek, – spriež Tīna.
02.07.2024.