Zalgauskas pusē „Kapitēnos” — nelielā un miera pilnā lauku īpašumā rosās Ligita un Pēteris Zači. Līdztekus pamatdarbam, viņi nodarbojas ar zemeņu audzēšanu gan savam priekam, gan laika gaitā iegūto uzticīgo klientu labumam.
– Šeit saimniekojam kopš 1993. gada. Zemeņu audzēšanai pievērsāmies pēc tam, kad pie daudziem zināmās zemeņu audzētājas Loras Barlotes Praulienā bijām lasījuši ogas. Tās vācot, nodomājām – kāpēc gan nepamēģināt pašiem? Tā kā esam ar vīru divatā, apsaimniekot lielu platību nevaram – kopā zemeņu un krūmmelleņu platība aizņem 0,3 hektārus. Man no mellenēm ir tikai ‘Patriots', bet tās ir cimperlīgas un stādiem šī zeme neiet pie sirds. Nopirkām kūdru, mēģināsim pārstādīt. Ūdens taču ir pieejams, tepat no dīķa ar šļūteni laistām, taču tik un tā kaut kas neapmierina. Zemenītes gan aug tīri labi un sūdzēties par to nevaram. Esam bioloģiski zemeņu audzētāji, neizmantojam nekādas ķīmijas. Mēslojumam lietojam eļļas rutku un sinepes, kurus audzējam un tad iearam zemē – viss ir dabīgs. Mūsu dārzā aug 'Malvīne', ‘Rumba', ‘Polka', ‘Allegro', ‘Daroyal', ‘Asia', nedaudz arī ‘Zefīrs', bet man personīgi šī šķirne ne visai patīk, jo manā zemē ogas sanāk sīkas un īsti augt negrib. Zemeņu audzēšana aizņem daudz laika un rūpju, tas ir laikietilpīgs un smags darbs. Tagad esam uzstiepuši plēvi, bet pirms tam kā mocījāmies. Stīgas, to mudžekļi… Kā nu iet, tā iet, bet galā tiekam. Ja vīram visvairāk garšo ‘Rumba, tad mana iecienītākā šķirne ir ‘Polka', bet tomēr liela daļa pircēju gaida tieši ‘Malvīni'. Galvenokārt audzēju tieši šo šķirni, pārējās vienkārši tāpat. Mums ir laika gaitā radies un palicis savs klientu loks, bet, ja kādu reizi odziņas paliek pāri, ievietoju informāciju Facebook. Visi, kas ir iepazinušies ar mūsu ogām, tās atzīst un ir iecienījuši. Informācija nonāk no viena pie otra, cits citam padod ziņu un tā rodas arī pa kādam jaunam klientam, – izrādot mums savu zemeņu lauciņu stāsta Ligita Zača.
Aizvadīto ziemu un pavasara aukstumu daļa zemeņu pārcieta slikti. Arī ar plēvi apsegtie ziedi nosala. Taču, neraugoties uz to, stādi līdz ar pavasara iestāšanos sasparojās un pat priecē saimniekus ar glītām, sārtām odziņām. Šogad sezona sākusies visām šķirnēm vienlaikus, un nu jau tā iet uz beigām. Bet normālos apstākļos zemeņu laiks rit līdz 10. augustam. Klapatas sagādā tripsis, ņemot vērā, ka Ligita un Pēteris saimnieko bioloģiski un dabai draudzīgi, nav daudz iespēju, kā tikt ar ogu nīdētāju galā. Indes tiek pārdotas tikai lielsaimniekiem, un Ligita ar vīru tripsi apkarot mēģina ar zilo papīru, kas tieši tam arī speciāli tiek pārdots. Gan tripsis, gan citi lidotāji pieķeras papīram un vairs nekur netiek.
– Jaunie stādiņi tiek iegūti no tā sauktajām rozetītēm un frigo stādiem. 90 % arī veiksmīgi ieaug un iedzīvojas. Kamēr dārza teritoriju neiežogojām, meža cūkas visu izrakņāja, uzara ar deguniem, un nācās darbu sākt no gala. Kad uzlikām žogu, kļuva mierīgāk, bet cīnāmies ar putniem, kuri ir cītīgi mūsu viesi. Uzlikām lielo, mākslīgo putnu, kas vējā plīvo gaisā, taču tas neko daudz nelīdz – putni ātri pie tā pierada, saprata, ka neko sliktu tas nenodara un turpina ciemoties zemenēs. It kā varētu uzlikt tīklu pāri, bet tas beigu beigās sanāk dārgi, un, kad parēķina kopējās izmaksas visam, saprotam, ka šis darbs tomēr neatpelnās un nekāda dižā ieguvuma nav. Vismaz pagaidām nedomājam pārtraukt savu nodarbošanos – lai jau kādu laiku tā vēl turpinās, – saka Pēteris Začs.
Daļa stādu ogas ražo jau trešo gadu, tā sevi pamazām atražojot un drīz tos vajadzēs likvidēt, lai vietā stādītu jaunus. Mazās odziņas jeb tā sauktās zaptenes var tikt izmantotas ne tikai ievārījumam, bet arī kokteiļiem un saldētas – gan veselas, gan saspaidītas trauciņos ar cukuru. Ligita parasti veselā veidā saldē tieši ‘Malvīni'. Lai cik grūti nākas strādāt pie zemeņu audzēšanas, Ligitai un arī viņas vīram par spīti tam prieku sagādā sarkanās "pērlītes". Savs zemes stūrītis mūsdienās ir ikviena sapnis, un Začu pāris to ir piepildījis. Te var dzīvot mierīgi un neviena netraucēti, čubināties dārzā un būt ar savām domām, atpūtināt galvu. Ikdiena Ligitai un Pēterim paiet Kusas dzīvoklī, un nelielais lauku īpašums ir viņu mazā idille, kurā baudīt dabas tuvumu un klusumu.
25.06.2024.